Visinteresantākais pašreizējā politiskajā diskusijā par valsts veselības apdrošināšanas sistēmas nākotni ir tas, ka neviens vairs neatceras (jeb izliekas neatceramies), kas un kāpēc radīja divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus – vienu iedzīvotājiem, kuri veic veselības iemaksas vai arī ir valsts apdrošināto vidū, savukārt otru – pamata grozu – tiem, kuri nav apdrošināti veselībai.
Pašlaik neviens, pat bijusī veselības ministre Anda Čakša, kas valdībā un Saeimā šo ideju kaismi aizstāvēja, vairs neatbalsta divu grozu sistēmu. Pret to ir arī pašreizējā veselības ministre Ilze Viņķele, kura saka paldies iepriekšējai ministrei un valdībai par veselības aprūpei papildus piešķirto finansējumu.
Daļēji paralizēts
Veselības aprūpes finansēšanas likums pašlaik daļēji ir paralizēts, jo līdz jūlijam ir apturēta likuma norma, kas noteic šo dalījumu divos pakalpojuma grozos. Veselības ministre I. Viņķele vakar Saeimā iepazīstināja ar savu redzējumu, ko ar veselības apdrošināšanu darīt turpmāk. «Pašreizējais likums ierobežo veselības pakalpojumu pieejamību, īpaši mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kuras nav apdrošinātas veselībai, kā arī tas diskriminē pacientus pēc nodokļu maksāšanas statusa,» saka veselības ministre. «Es nezinu, kādi bija tie apsvērumi, kāpēc ārpus veselības apdrošināšanas atstāja virkni dažādos alternatīvos nodokļu režīmos strādājošos un kāpēc šiem strādājošajiem nepievienoja šo vienu procentu kā vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, lai viņi būtu apdrošināti. Veselības apdrošināšanai pašlaik nav pakļauti darba ņēmēji, kas maksā valsts sociālās iemaksas speciālajos režīmos - mikrouzņēmumu darbinieki, patentmaksas maksātāji, sezonas laukstrādnieki, autoratlīdzību saņēmēji, pašnodarbinātās personas, kas veic iemaksas tikai pensiju apdrošināšanai.» Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, šo cilvēku skaits ir ap 70 000.
Visiem jāmaksā 1%
Pēc veselības ministres domām, viens procenta punkts sociālo iemaksu būtu jāveic visiem nodarbinātajiem, un visi līdz ar to būtu apdrošināti veselībai. «Mēs plānojam iet uz vienu veselības pakalpojumu grozu, kas neradītu galvassāpes ne mediķiem, ne pacientiem, un tad šo brīvprātīgi obligāto iemaksu tiem cilvēkiem, kuri vēlētos būt pilnībā apdrošināti, mēs transformējam un tāpat kā vispārējā nodokļa režīmā strādājošiem palielinām par vienu procentu sociālās iemaksas. Vēlos piebilst, ka cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem tas būs finansiāli izdevīgāk, piemēram, cilvēkam, kas strādā sezonas lauku darbus, 400 eiro kā brīvprātīgā iemaksa ir liela summa, bet procents sociālo iemaksu būtu pieņemami. Mēs panāksim to, ka ieejas maksa veselības aprūpes sistēmā būs vienāda,» klāstīja veselības ministre. Ja šo ideju atbalstīs valdība un Saeima, tad izmaiņas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Savukārt šogad - mēs turpinām dzīvot kā līdz šim, proti, valsts apmaksāta veselības aprūpe ir pieejama visiem pēc tā sauktā rezidences principa: dzīvo Latvijā, saņem veselības aprūpi. Lai diskutētu par nepieciešamajiem risinājumiem veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa pilnveidei, šonedēļ notiks pirmā Attīstības komitejas sēde, kurā būs pārstāvēti visu valdību veidojošo partiju politiķi, kā arī veselības nozares eksperti.
Vai aprūpi saņems visi
Pilnībā neskaidrs un neizdiskutēts jautājums ir par tiem cilvēkiem, kuri nākamajā gadā, kad varētu notikt kādas izmaiņas nodokļu sistēmā un visi sociālo iemaksu veicēji (ja to, protams, akceptēs Saeima) maksās vienu procentu sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai, nebūs ne sociālo iemaksu veicēji, ne arī iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksātāji. Vai šiem cilvēkiem būs tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus? I. Viņķele saka: saglabāsies valsts apdrošinātās personu grupas (kopumā 21 grupa, piemēram, bezdarbnieki, cilvēki ar invaliditāti, pensionāri). Taču uz jautājumu, uz kādu veselības aprūpi varēs pretendēt tie cilvēki, kuri ir darbspējas vecumā, nav valsts apdrošināti un nav arī sociālo iemaksu veicēji, veselības ministre skaidru atbildi nesniedza, skaidrojot savu pozīciju no tā viedokļa, ka šādu cilvēku praktiski nemaz nav un par abstraktiem cilvēkiem ir ļoti grūti runāt.
Nav tādu, kuri neveic kaut kādus maksājumus
«Mēs esam apzinājuši, bet tādu cilvēku ir ļoti maz. Tā ir neliela daļa... Es saprotu, ka man tagad jāvar atbildēt līdz pēdējam cilvēkam,» atbildēja I. Viņķele, «manuprāt, humānu un veselības apsvērumu dēļ mums nav jāatstumj neviens cilvēks. Vienīgie, kuri ir identificējami, ir tie, kuri dzīvo no dividendēm, viņi maksā tikai iedzīvotāja ienākuma nodokli, viņiem būtu piemērojama obligātā ieejas maksa veselības aprūpē. Mēs meklēsim veidu līdz iespējamai detalizācijai, kur ir vēl kādi iedzīvotāji, kas izkrīt no veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju klāsta. Ja cilvēks nemaksā nekādus nodokļus, bet ir darbspējas vecumā, viņš vienmēr var pieteikties uz bezdarbnieka pabalstu, bet ja kāds apzināti nemaksā nodokļus? Es nevaru runāt pašlaik par tādu abstraktu cilvēku. Ko nozīmē ēnu ekonomika? Ja tās ir aplokšņu algas, tad arī šie cilvēki maksā.» Pēc ministres teiktā, ja visas šīs grupas saskaita, tad tās aptver 99 procentus iedzīvotāju.
