Transplantācijas jomā Latvija paliek bez partneriem Eiropā
Lai arī valstu sadarbību orgānu transplantācijas jomā regulē Eiropas direktīvas, tomēr būtisku lomu spēlē valsts spēja iesaistīties transplantācijas sadarbības tīklā.
Vienai mazai valstij paliekot vienai pašai, būtiski samazinās iespējas nodrošināt palīdzību saviem pacientiem dzīvībai kritiskā situācijā. Igaunija pēc vairāk nekā desmit gadu pamatīga darba jau divus gadus ir Skandināvijas valstu organizācijas Scandiatransplant dalībniece, Lietuva, savukārt, iesaistījusies citā Eiropas tīklā FOEDUS. Taču Latvijai sadarbības līgums ir tikai ar Lietuvu. «Tas gan nenozīmē, ka Latvija nevar sadarboties ar citām valstīm, tomēr tas transplantācijas jomu ietekmē,» Neatkarīgajai saka Latvijas Transplantācijas centra vadītājs Jānis Jušinskis. Transplantācijas attīstību ietekmē arī tas, ka Latvija jau daudzus gadus nevar nodrošināt jaunas - audu saderības - laboratorijas izveidi, un Latvijas pacientiem jābrauc uz Igauniju vai Lietuvu un par savu naudu jāveic testi.
Baltijas Asamblejas sēdē, kas notika Latvijā un kur uzmanība bija pievērsta veselības jautājumiem, gaisotne Latvijai nebija patīkama, un vainojami tur nav mediķi, kuru darbu transplantācijas jomā ietekmē veselības aprūpes sistēma un nozares budžets. Kamēr igauņi - Tartu universitātes klīnika un tās Transplantācijas centrs - atzinīgi stāsta par sadarbību ar skandināviem (faktiski igauņi pragmatiski izvēlējās atteikties no transplantācijas tīkla Baltijā, nolemjot attīstīt sadarbību ar attīstītajiem ziemeļu kaimiņiem), bet lietuvieši - par sadarbību ar organizāciju FOEDUS, tikmēr Latvija ziņo, ka tuvākajās nedēļās sanāks darba grupa, lai spriestu, ko darīt...
Veselības ministrijas Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Līga Timša pastāstīja, ka donoru orgānu apmaiņa starp Baltijas valstīm notiek, pamatojoties uz divām Eiropas direktīvām, tomēr tajā pašā laikā speciāliste piebilda, ka ar Igauniju orgānu apmaiņa vairs nenotiek, jo Igaunija ir pievienojusies Scandiatransplant. Sadarbība palikusi ar Lietuvu; 2018. gadā divas nieres un viena akna nodota lietuviešu pacientu glābšanai, bet Latvija saņēmusi divas nieres, vienu aknu no Lietuvas. L. Timša apgalvoja, ka Latvija ir uzsākusi darbu, lai kļūtu par FOEDUS biedru līdzīgi kā Lietuva.
Par situāciju Latvijā Neatkarīgajai stāsta Latvijas Transplantācijas centra vadītājs transplantologs Jānis Jušinskis: «Tiešā veidā ar Igauniju sadarboties nevaram, tikai ar Scandiatransplant starpniecību. Ja mums ir donora orgāns, ko nevaram izmantot Latvijā, mēs varam piedāvāt skandināviem, bet - vai tas nonāks Igaunijā, to mēs nezinām. Par sadarbību ar Scandiatransplant mēs nevaram runāt un uz to nevaram pretendēt, jo neesam izpildījuši virkni priekšnoteikumu. Savukārt ar Lietuvu mums ir sadarbība, kā arī ar citām valstīm. Nevar teikt, ka nekas nenotiek.» Ārsts rāda aplikāciju tālrunī, kur vienā tīklā savienotas 16 valstis un notiek savstarpēja ziņošana par donoru orgāniem un steidzami nepieciešamiem orgāniem. Šādā veidā Latvijai bija iespējams palīdzēt Francijas pacientam, slimam bērnam, jo Latvijā bija orgānu donors, kura orgānu nebija iespējams izmantot te.
Tomēr ne velti valstis nepaļaujas tikai uz Eiropas vai divpusējiem līgumiem, īpaši tāda maza valsts kā Latvija, kurai nekad nebūs pietiekami orgānu donoru, lai varētu atrast smagi slimiem sirds, nieru vai aknu pacientiem orgānu. Kā reālāko iespēju, kā Latvija varētu veidot sadarbību, J. Jušinskis redz attiecību stiprināšanu ar Lietuvu un sadarbību ar FOEDUS, kurā ir apvienotas 13 valstis. «Pašlaik neredzu iespēju veidot sadarbību ar igauņiem un skandināviem - pietuvoties viņu līmenim, bet, jāatzīst, viņi arī pie tā strādāja vairāk nekā desmit gadus un pierādīja savas valsts medicīnas spēju,» saka ārsts.
Latvijā tiek veikta nieru, sirds un aknu transplantācija, kopš pagājušā gada apmaksā plaušu transplantāciju, bet Latvijā to nevar veikt, pacientiem jāgaida rindā kādā no citas valsts klīnikām, tā, piemēram, viens pacients ir rindā Tartu slimnīcā. J. Trušinskis atklāj vienu niansi: «Latvijā plaušu pacientiem transplantācija tiek apmaksāta tikai reto pacientu programmas ietvaros un faktiski vienai pacientu grupai, un, kad sākām runāt ar skandināvu kolēģiem, viņi saka, ka tā nevar. Valstij jānodrošina vienlīdzīga pieeja visiem pacientiem, kuriem ir nepieciešama šāda transplantācija, ne tikai vienai vai divām diagnozēm, un jāsedz izdevumi par visiem pacientiem, ne tikai par vienu vai divām operācijām gadā. Neviens mums nezvanīs un nemeklēs mūsu pacientus, ja mēs paši to nedarīsim.»
To apliecina arī Tartu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētājs Prīts Elmē: «Galvenais jautājums visos līmeņos ir vienlīdzīga pieeja orgānu transplantācijā un valsts atbildība šajā jomā, kā arī uzticība Igaunijas medicīnas sistēmai.» Viņš nenoliedz, ka Igaunijai ir nācies paveikt ļoti daudz, lai šādu līmeni sasniegtu. Scandiatransplant valdes priekšsēdētājs Bo Jērans Eriksons atzīst, ka būtisks jautājums ir par uzticību - ne tikai uzticēšanos starp dažādām valstīm, kas atšķiras kultūras un tradīciju dēļ, bet arī iedzīvotāju uzticību valstij, uzticību starp institūcijām.