Lauksaimnieki investīciju projektiem varēs iegūt aizdevumus no Kredītu fonda

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus „Kārtība, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, izveidojot Kredītu fondu”, kuros noteikta kārtība, kādā pretendenti varēs iegūt aizdevumus investīciju projektu īstenošanai no Kredītu fonda finanšu līdzekļiem.

Noteikumos noteikta Kredītu fonda veidošanas kārtība no Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam (LAP) finanšu līdzekļiem, lai veicinātu aizdevumu pieejamību un LAP finanšu līdzekļu apguvi, kas ekonomiskās krīzes iespaidā ir palēninājusies.

Kredītu fonda izveide risinās problēmu par kredītresursu pieejamību kredītiestādēm, kā arī samazinās kredītņēmēju kredītprocentu maksājumus, jo aizdevumu likmes būs zemākas nekā tirgus likmes. Turklāt Kredītu fonda izveide stabilizēs kredītņēmēju atkarību no svārstībām finanšu tirgos, jo noteikumu projekts paredz noteikt kredītiestādēm pieejamo naudas resursu cenu piecas reizes zemāku nekā tirgū pieejamajiem resursiem.

Kredītu fonda atbalsts paredzēts pretendentiem, kas pieteiksies uz atbalstu Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumos „Lauku saimniecību modernizācija”, „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”, „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” un „Tūrisma aktivitāšu veicināšana”, kā arī Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) pasākumos „Investīcijas akvakultūras uzņēmumos” un „Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde”.

Noteikts, ka uz Kredītu fonda aizdevumu varēs pretendēt tikai šo pasākumu investīciju projekti, kurus izvērtējis Lauku atbalsta dienests (LAD) un pieņēmis lēmumu par projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.

Kredītu fondu uz neierobežotu laiku izveidos valsts akciju sabiedrībā „Lauku attīstības fonds” (fonda pārvaldītājs), kas Kredītu fonda aizdevumus atbalsta pretendentiem izsniegs ar finanšu starpnieku (kredītiestāžu) palīdzību. Par finanšu starpnieku var kļūt banka, ārvalstu bankas filiāle un krājaizdevu sabiedrība, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā, ja tai ir spēkā esoša Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai.

Lai pieteiktos Kredītu fonda aizdevumam, atbalsta pretendents kredītiestādē iesniedz iesniegumu, investīciju projektu un LAD lēmumu. Kredītiestāde izvērtēs atbalsta pretendenta un investīciju projekta iespēju saņemt aizdevumu un, nosakot aizdevuma procentu likmi, finanšu starpnieks ņems vērā katra atbalsta pretendenta kredītrisku un nodrošinājumu. Pieņemot lēmumu par aizdevuma piešķiršanu, kredītiestāde informēs LAD, kas precizēs atbalsta intensitāti (de minimis atbalsta gadījumā – atbalsta summu) un pieņems gala lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Kredītiestāde noslēgs sadarbības līgumu ar fonda pārvaldītāju un pieprasīs fonda pārvaldītājam nepieciešamo kredītlīdzekļu apmēru katram investīciju projektam. Savukārt fonda pārvaldītājs saskaņā ar noslēgto līgumu pārskaitīs naudu kredītiestādei, kas izsniegs aizdevumu atbalsta pretendentam, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta gala lēmumu.

Aizdevumu atbalsta pretendentam kredītiestāde izsniegs eiro (euro) vai latos, un maksimālais atbalsta pretendentam izsniegtā aizdevuma termiņš noteikts 15 gadi.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais