Teju divus miljonus vērtais Latvijas pārpurvošanas projekts LIFE REstore pētniekiem ļāvis nonākt pie pilnīgi jaunas atziņas attiecībā uz Latvijas radītajiem siltumnīcefekta gāzu izmešiem. Izrādās, ka esam vēl zaļāka valsts, nekā līdz šim uzskatīts, un par klimatam kaitīgu uzskatīto ogļskābo gāzi radām ievērojami mazākos apjomos.
Teorētiski par šādu vides saudzēšanu Latvija varētu prasīt no Eiropas Savienības kādus bonusus, piemēram, lielāku daudzumu CO2 kvotu, ko notirgot rūpnieciski attīstītākām valstīm. Tomēr pagaidām kūdras purvu un citu mitrzemju jaunatklātā spēja lielā daudzumā piesaistīt ogļskābo gāzi naudā nepārvērtīsies. Reālajiem izmešiem formāli nav nekādas saistības ar kvotu biznesu. Taču Latvija arī tāpat diezgan labi nopelna no kvotu tirdzniecības.
Kabatas nauda par gaisu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ziņo, ka pagājušajā gadā 139 izsolēs pārdoti 2,6 miljoni kvotu, un cenas tajās svārstījušās amplitūdā no 10 līdz 20 eiro par vienu kvotu. Tātad vidēji Latvijas valdība nopelnījusi 39 miljonus eiro. Vienalga - laba kabatas nauda par tirgošanos ar gaisu.
Te vērts atgādināt principus, kādos balstīts šis mākslīgi izveidotais bizness. Vispārzināms, ka daļēji arī cilvēka saimnieciskās darbības ietekmē planēta sasilst, savukārt politiski ir nolemts, ka sasilšanas tempu iespējams palēnināt, samazinot atmosfērā atbrīvotās ogļskābās gāzes daudzumu. Saskaņā ar ES biznesa plānu CO2 ir pārvērsts par vērtīgu preci, kas jāpērk valstīm un uzņēmumiem, kam ir lieli dūmojoši skursteņi. Viena kvota apzīmē tiesības izmest atmosfērā vienu tonnu izmešu. Lai uzturētu tirgus intrigu, kvotas ierobežotos daudzumos tiek gan piešķirtas bez maksas, gan pārdotas izsolēs. Savukārt, kad tirgū to cena krītas pārāk lielas pieejamības dēļ, Eiropas Komisija tās daļēji izņem no aprites. Tirgošanās ir līdzīga kā ar vērtspapīriem, un arī šī biznesa konfidencialitāte ir tāda pati. Par kādām cenām Latvijas uzņēmumi notirgo savas kvotas ārzemniekiem, ir komercnoslēpums, ko nezinot pat kvotu reģistra uzturētājs SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Labums tiek arī videi
Skaidrs, ka bizness ienesīgs. VARAM Klimata departamenta direktore Ilze Prūse skaidro, ka atsevišķiem uzņēmumiem kvotu tirdzniecība tiešām pārtop peļņas pasākumā. Kad lētas, iepērk, kad dārgas - pārdod. Tomēr galu galā šis finanšu instruments dod labumu arī videi. Uzņēmumi var izvēlēties - ieviest klimatam draudzīgākas tehnoloģijas, piemēram, ogļu katlu nomainīt pret šķeldu, pārdodot kvotas, vai arī strādāt pa vecam, kvotas pērkot. Taču ilgtermiņā, samazinoties kopējam pieejamo kvotu daudzumam tirgū, samazinās arī izmeši. Tātad atbilstoši pastāvošajai teorijai par izmešu ietekmi - videi labi.
Latvijas vides ekspertu jaunākie pētījumi gan rada nopietnas šaubas par Eiropas Komisijas lietotajiem aprēķiniem. Purvu atjaunošanas projekta LIFE Restore gaitā izpētītas esošas un bijušas kūdras ieguves vietas, mērītas siltumnīcefekta gāzes, kas izdalās no zemes. Pēc divu gadu pētījumiem konstatēts, ka apsaimniekotajās augsnēs reālās emisijas ir divas reizes mazākas, nekā uzrādīts starptautiski noteiktajos aprēķinos. Atbilstoši pētījuma rezultātiem veidojas 1,8 miljonu tonnu emisiju samazinājums gadā jeb aptuveni 17% no kopējām emisijām valstī.
Zaļums nav prece
Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka, pateicoties šim pētījumam, būs iespējams precīzāk plānot valsts klimata pārmaiņu samazināšanas politiku un ieviešamos pasākumus atbilstoši reālajai situācijai. Vēl gan priekšā procedūra, kuros Latvijas aprēķinus pārbaudīs Eiropas Komisija. Teorētiski, ja šīs no kūdras nosacīti atgūtās emisijas drīkstētu pārvērst brokeru tirgotās kvotās, Latvija varētu ietirgot vēl kādus 27 miljonus. Taču VARAM pārstāve Ilze Prūse šādu iespēju noraida. ES tirdzniecības sistēmas apritē ir tikai tās kvotas, kas tiek piešķirtas vai pārdotas lielas emisijas ražojošajiem uzņēmumiem. Latvijas gadījumā tās galvenokārt ir katlumājas un arī pa kādam lielākam uzņēmumam ar kūpošiem skursteņiem. Statistika par 2017. gadu liecina, ka visas piešķirtās kvotas arī pilnībā iztērētas.
Šķietami loģiskāk būtu, ja par biznesa resursu uzskatītu nevis klimata ienaidnieku numur viens - ogļskābo gāzi, bet skābekli, ko ražo Latvijas meži, purvi un pļavas. Tomēr ES valstu konkurencē Latvijai tās zaļums nekādas priekšrocības nedod. Vismaz ne siltumnīcefekta gāzu izmešu tirgū.
