Pērn patvērumu Latvijā arvien biežāk turpināja pieprasīt Krievijas valstspiederīgie, visbiežāk tam par iemeslu minot politisko darbību un reliģisko vajāšanu, liecina Valsts robežsardzes (VRS) sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Kopumā pērn VRS reģistrēja 185 patvēruma prasītājus. Gadu iepriekš reģistrēti 199 patvēruma lūdzēji.
Patvēruma procedūras ļaunprātīga izmantošana, neatkarīgi no valsts robežas šķērsošanas veida un metodes, turpināja būt nozīmīgs nelegālās imigrācijas veids arī pagājušajā gadā, norāda VRS.
Pērn patvērumu lūdzis 51 Krievijas, 18 Irākas, 13 Turcijas, 13 Azerbaidžānas, 11 Ēģiptes, astoņi Gruzijas, pieci Sīrijas, pieci Tadžikistānas un trīs Afganistānas valstspiederīgie.
Kopumā 2018.gads raksturīgs ar to, ka patvērumu Latvijā arvien biežāk turpināja pieprasīt Krievijas piederīgie. Jau minēts, ka pērn tādi bija 51, taču gadu iepriekš 26. Lielākā daļa patvēruma pieprasītāju bija ieradušies legāli ar ģimenēm. Starp patvēruma pieprasīšanas iemesliem visbiežāk tika minēta politiskā darbība un reliģiskā vajāšana, piemēram, piederība Jehovas lieciniekiem.
VRS norāda, ka pērn ievērojami samazinājās patvērumu pieprasītāju skaits no Vjetnamas, ko var skaidrot ar to, ka Vjetnamas pilsoņiem patvērums tiek piešķirts ļoti retos gadījumos.
2018.gadā turpināja samazināties arī Ukrainas pilsoņu skaits, kuri vēlējās iegūt patvērumu. Toties pērn otrajā pusgadā strauji pieauga Ēģiptes pilsoņu - patvēruma meklētāju skaits, kuri tranzītam no Maskavas uz Tbilisi izmantoja Rīgas lidostu.
Pēc patvēruma pieprasīšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) jāizlemj vai piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. PMLP lēmumu var pārsūdzēt tiesā.