Prezidents uzskata, ka izglītības jomai novirzīts pietiekami daudz līdzekļu
Izglītības jomai tiek novirzīts pietiekami daudz līdzekļu, savukārt streiku organizēšana ne vienmēr ir labākais veids, lai panāktu kādus rezultātus, komentējot skolotāju algu pieauguma jautājumu, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Viņš skaidroja, ka izglītības sistēmā ir jāturpina sāktās reformas, kas nozīmē, ka ir jāizvērtē, cik efektīvi tiek izlietoti jau piešķirtie līdzekļi, kā arī jāvērtē attiecība starp skolotājiem un skolēniem, izdarot attiecīgus secinājumus. Vējonis uzsvēra, ka tas ir mājasdarbs, kas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāveic un neviens šo uzdevumu nav atcēlis.
"Veicot izmaiņas izglītības sistēmā, iespējams, veidosies papildu līdzekļi, kā arī valdībā tiks meklēti papildu līdzekļi, ja varēs pamatot to nepieciešamību," teica Valsts prezidents.
Vējonis uzsvēra, ka būtiskākais ir domāt un vērtēt, cik efektīvi pašlaik tiek izmantoti līdzekļi. Izglītības jomai tiek novirzīts pietiekami daudz līdzekļu, tādēļ jāveido aktīvs dialogs starp skolotājiem, skolotājus pārstāvošām organizācijām un valdību, lai meklētu risinājumus situācijai, uzskata Valsts prezidents.
"Streiku organizēšana ne vienmēr ir labākais līdzeklis, lai panāktu kādus rezultātus. Manuprāt, ir ļoti būtiski sēdēt pie sarunu galda un ar konkrētiem pierādījumiem pierādīt, kāpēc tur ir jāiegulda, cik efektīvi tiek izmantoti jau esošie līdzekļi un kopīgi jāmēģina rast risinājums," teica Vējonis.
Viņš pauda atbalstu premjera viedoklim, ka finansējuma novirzīšana no sporta būvju celtniecības pedagogu algu palielināšanai nebūtu pareizas ceļš, kā meklēt līdzekļus kādām nepieciešamajām lietām. "Ir jāizvērtē katra ieguldītā eiro efektivitāte. Ja var efektīvāk kaut ko izdarīt, tad arī būs līdzekļi, ko izmantot algu paaugstināšanai," piebilda Valsts prezidents.
Kā ziņots, Kariņš trešdien norādīja, ka valdība ir gatava meklēt risinājumus skolotāju algu palielināšanai, taču tie ir jārod izglītības sistēmā.
Kariņš uzskata, ka viņa valdībai nevar pārmest, ka tā nepilda Māra Kučinska (ZZS) valdības solījumus par algu pielikumu pedagogiem, jo naudas pieaugums bija solīts, ja tiek veiktas reformas sistēmā, taču tās nenotiek un šī vienošanās daļa tiekot ignorēta.
Politiķis uzsvēra, ka šā gada budžetā pedagogu algu celšanai ir paredzēti 11,4 miljoni eiro, taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) prasot vairāk. Turklāt Kariņš no LIZDA puses jūtot ultimātu, nevis vēlmi runāt par cēloņiem.
Aicināts skaidrot, kāpēc nevar īstenot LIZDA priekšlikumus un naudu skolotāju algām meklēt caur būvniecības ģenerālvienošanos, mežu nozarē vai paņemt jaunā cietuma celšanai paredzētos līdzekļus, Kariņš atbildēja, ka nevar ņemt naudu no attīstībai paredzētiem līdzekļiem.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) solījusi turpināt meklēt iespējas paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem līdz 750 eiro vēl šogad.
Tikmēr LIZDA šodien dosies iesniegt pieteikumu pedagogu protestu akcijai. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka valdības nostāja, nepildot iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, spiež skolotājus doties ielās. Tāpēc LIZDA pārstāvji dosies uz Rīgas pašvaldību, lai iesniegtu pieteikumu par protesta akciju, kura paredzēta 20.martā plkst.8.30 pie Saeimas.