Ar saviem 2018. gada dzimstības antirekordiem Latvija visvairāk līdzinās Ukrainai, bet lielā Krievija izmiršanas tempu uzņem lēnāk.
Pagājušo gadu Latvija vistiešākajā nozīmē pabeidza ar 1292 jaundzimušajiem decembrī - zemāko dzimstības rādītāju 12 x 100 un vēl vienā mēnesī, cik ilgi vispār bija pastāvējusi Latvijas Republika. Visa gada laikā piedzimušo 19 107 bērnu skaits vēl palika virs 18 410 bērniem, ar kuriem 1998. gads ir bijis līdz šim zemākās dzimstības gads. Tomēr dzimstība 2018. gadā pret 2017. gadu samazinājās tik strauji, ka ar uzņemtā tempa turpināšanu pietiktu, lai 1998. gada antirekordu varētu pārspēt jau šogad. No demogrāfisko datu salīdzinājuma rodas jautājums, vai Latvija nav ierauta karā līdzīgi kā Ukraina.
Ukraina sniedz mierinājumu
Nekāda kara Latvijā īstenībā nav, un dzimstības rādītāji šeit augstāki nekā Ukrainā. Ukraina kalpo Latvijai par divkāršu mierinājumu. Pirmkārt, ka citur iet vēl sliktāk. Otrkārt, ka Latvijas valdība nebūt nav vienīgā vainīgā par visu slikto, kas notiek pasaulē.
Kamēr Latvijā dzimstība gadu no gada samazinājās pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes, Ukrainā tā gāja uz augšu un 2011. gadā pārsniedza pusmiljona jaundzimušo robežlīniju, virs kuras dzimstība palika trīs gadus. Pēc tam Krievija atņēma Ukrainai daļu teritorijas un tātad arī iedzīvotāju, bet Ukrainas kreditori panāca, lai Ukraina veic tādas reformas, kas daļēji atkārto Latvijas reformas jau pagājušā gadsimta 90. gados. Kā zināms, tad dzimstība Latvijā saruka uz pusi. Kara un reformu summā dzimstība Ukrainā 2014. gadā nonāca zem pusmiljona jaundzimušo, 2016. gadā - zem 400 tūkstošiem jaundzimušo un pērn ar 335 874 jaundzimušajiem būtiski pietuvojās 300 tūkstošu robežlīnijai. Mirstība pērn pārsniegusi dzimstību par gandrīz 252 tūkstošiem cilvēku, bet migrācija devusi +19 tūkstošus. Ar to Ukraina atšķiras no Latvijas, kur iedzīvotāju dabiskajai un mehāniskajai kustībai ir viena un tā pati mīnusa zīme.
Līdzība ar Krieviju un Baltkrieviju
Absolūtos skaitļos rēķinot, Krievija ar 1 599 316 jaundzimušajiem pērn pārspēja Ukrainu 4,5 reizes un Latviju - 84 reizes. Krievijas un Ukrainas salīdzinājumā Krieviju izceļ fakts, ka tur pie daudz lielāka iedzīvotāju kopskaita, no kā izriet lielāks dzimušo un mirušo skaits, iedzīvotāju dabiskās kustības negatīvā bilance ir -218 tūkstoši cilvēku: tikai -218, ja salīdzina Krieviju ar Ukrainu.
Augstāk kāpušajai Krievijai tagad ir iespēja nokrist zemāk. Tieši to pašu iemeslu dēļ, kāpēc Krievijas un Ukrainas kara aktīvajā fāzē dzimstība Ukrainā samazinājās, Krievijā tā auga. Jau kara gatavošanas jeb sabiedrības mobilizācijas fāzē Krievija sasniedza dzimstības pieaugumu 2012. gadā pret 2011. gadu. Tam sekoja pozitīva dzimstības un mirstības bilance 2013., 2014. un 2015. gadā. 2015. gada +32 tūkstoši cilvēku nav daudz Krievijas mērogā, bet pati plusa zīme tomēr bija ievērības cienīga Krievijas demogrāfisko mīnusu rindā. Latvija tajā pašā laikā līdz dzimstības pārsvaram pār mirstību netika, bet ir savā demogrāfiskajā vēsturē fiksējusi 2015. gadu ar dzimstības rekordu, pēc kura dzimstība samazinās aizvien ātrākā tempā. Krievijas līdzība ar Latviju ir šā tempa paātrināšanās pagājušā gada laikā. Ja 2018. gada janvārī Krievijā piedzima par 0,7% bērnu mazāk nekā 2017. gada janvārī, tad gada kopējais rādītājs ir jau -5,2%.
Baltkrievija savus demogrāfiskos datus atklāj skopāk, bet pietiekami, lai kļūtu saskatāmas dažas līdzīgas iezīmes starp Baltkrieviju un Latviju. Arī Baltkrievija pārskatāmā pagātnē nav spējusi panākt par mirstību lielāku dzimstību, bet vistuvāk tai tikusi 2015. gadā ar mīnus vienu tūkstoti cilvēku. Turpmākajos gados mīnusu vērtība uzskatāmi augusi: -1,6, -16,7 un -26 tūkstoši cilvēku pagājušajā gadā.
Divas tendences vienā Baltijā
Baltijas mērogā Latviju mierina Lietuva, kur gadu no gada dzimst mazāk nekā nomirst un 2018. gadā piedzima par 484 bērniem mazāk nekā 2017. gadā. Jā, protams, -484 ir mazāk sāpīgi nekā -1721 Latvijā, taču dvēseļu radniecība starp divām baltu tautām šeit parādās.
Tepat Baltijā, bet citā dimensijā nekā baltu pēcteči dzīvo igauņi. Viņiem dzimstības pieaugums +446 pagājušajā gadā pret aizpagājušo un iedzīvotāju skaita pieaugums uz migrācijas rēķina. Dzīvot Igaunijā gribējušo cilvēku skaits par pieciem tūkstošiem nosedz nullei tuvo, bet tomēr negatīvo dabiskās kustības rezultātu.
Kā dzīvo bagātie
Netālu no Latvijas, bet otrpus jūrai daudzu tautību cilvēki pulcējas zem Zviedrijas karoga. Tur dzimstība pērn pārsniegusi mirstību par 23 tūkstošiem cilvēku un ieceļošana izceļošanu par 79 tūkstošiem. Dzimstības pieaugums ir imigrācijas sekas. Zviedru statistiķu uzrādīto jaundzimušo vārdu biežuma sarakstā 2018. gadā Muhameds ir 33. vietā ar 398 zēniem. Nezin kāpēc šāda vārda ieguvēju skaits pērn sarucis gandrīz par simtu. No kaimiņvalsts Latvijas raugoties, daudz kas Zviedrijas ikdienā nav saprotams. Piemēram, no meitenēm doto vārdu saraksta nerodas nekāda skaidrība, kuras latviešu valodai nepierastās burtu un skaņu kombinācijas nākušas no Āfrikas, kuras - no Zviedrijas tundras un kuras - no teiksmām par vikingiem.
Par Zviedriju būtiski lielākā Vācija vēl nav nonākusi līdz precīzam 2018. gada jaundzimušo un mirušo skaitam. Statistisches Bundesamt publicējis novērtējumu, ka dzimušo pērn jābūt mazliet vairāk par 785 tūkstošiem, cik bija 2017. gadā. Ar ieceļotāju pūlēm dzimstība Vācijā tika palielināta no 672 tūkstošiem 2012. gadā līdz 792 tūkstošiem 2016. gadā, kas sekoja 2015. gada imigrācijas paisumam. Tagad paisums noplacis, imigrācija palikusi un dzimstība svārstās ap nesen sasniegto līmeni. Mirstība Vācijā turpina pieaugt atbilstoši tās pamatiedzīvotāju novecošanai, bet iedzīvotāju kopskaits pērn sasniedzis 83 miljonus jeb kārtējo rekordu Vācijas valstij tās tagadējās robežās.
