Uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina noteikti ir iespējams audzēt nodokļu ieņēmumus vismaz par 5%, sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
VID vadītāja uzskata, ka ēnu ekonomikas rādītājs virs 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nav normāls rādītājs.
"Mums joprojām ir potenciāls, un arī nodokļu plaisu joprojām ir daudz. Tādēļ 5% ieņēmumu pieaugumu uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina mēs noteikti vēl varam panākt. Taču arī tagad katru gadu nodokļu ieņēmumi pieaug vismaz par vienu procentpunktu, un pret deviņu miljardu eiro ieņēmumiem tas ir daudz. Arī šā gada sākums ir gana labs," sacīja Jaunzeme.
No jomām, kurās varētu jūtami mazināt ēnu ekonomikas ietekmi, Jaunzeme minēja būvniecību, pakalpojumu biznesu. "Tur joprojām ir iespējas, un pie tā ir jāstrādā kopā ar nozares pārstāvjiem. Ja pati nozare negribēs pašattīrīties, tad vienmēr varēs atrast veidus, kā valsts pārvaldi apmānīt. Būvnieki jau demonstrē šādu vēlmi un tas ir labs piemērs. Galvenais tagad ir spēja šo iniciatīvu izmantot," skaidroja Jaunzeme.
Vaicāta, kuriem pakalpojumu sektoriem būtu jāpievērš lielāka uzmanība, Jaunzeme sacīja, ka tā ir mazumtirdzniecība, taksometri, pārvadājumi.
"Ir vēl dažas mazākas pakalpojumu nozares, kuru riskos man vēl ir jāiedziļinās, bet tās noteikti ir visas pakalpojumu jomas, kur ir iespējami norēķini skaidrā naudā," sacīja Jaunzeme.
Vaicāta, kā novērst pievienotās vērtības nodokļa (PVN) "karuseļu shēmas", kad tiek pieprasītas PVN atmaksas par darījumiem, kuri reāli nav notikuši, Jaunzeme sacīja, ka š lietai ir divas puses, un tas ir stāsts par VID struktūru sadarbību.
"Viena puse ir kontrole un risku analīze, par kuru atbild viena pārvalde, otra puse ir atmaksas, ko nodrošina otra pārvalde. Mums uz galda ir nolikts viss process no sākuma līdz pat pašām beigām. Šobrīd PVN atmaksai ir dotas 16 dienas. Mans jautājums ir, vai mēs 16 dienās varam veikt pilnvērtīgu risku analīzi? Es, protams, negribu, lai cieš godīgie uzņēmēji, bet, ja mums ir risks aizskaitīt prom lielu naudu tikai tādēļ, ka mēs nevaram pagūt veikt pilnvērtīgu kontroles procesu, tas nav adekvāti. Mūsu mērķis ir 16 dienas. Bet tad mūsu analītikai ir jābūt tādā līmenī, lai mēs katru šo gadījumu varam pārbaudīt pilnā mērā. Tur abām pārvaldēm ir jāstrādā roku rokā," skaidroja Jaunzeme.
Ministru kabinets 5.februārī VID ģenerāldirektores amatā apstiprināja Ievu Jaunzemi. VID vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Jaunzeme līdz šim bija Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja, bet iepriekš viņa bijusi valsts sekretāre Labklājības ministrijā. Tāpat potenciālā VID ģenerāldirektore sešus gadus vadīja Konkurences padomi, bet pirms tam bija padomniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Jaunzeme arī četrus gadus bija ģenerāldirektore Latvijas Darba devēju konfederācijā.
VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 2018.gada 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016.gada novembra.
2018.gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.
Vēlāk uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Skujiņš gan šīs bažas noraidīja, saucot tās par "melu kampaņu".