Jaunzeme: VID sodiem jābūt pietiekami smagiem, lai cilvēki tā vairs darīt negribētu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotajiem sodiem būtu jābūt no likumpārkāpuma atturošiem, intervijā sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Vaicāta, kādu virzību VID darbam redz jaunieceltā VID ģenerāldirektore - kā represīvu, vai kā servisa iestādi - Jaunzeme sacīja, ka tas ir jautājums par stratēģiju un tā ir konkrēta. Viens virziens ir valsts budžeta ieņēmumu maksimizēšana.

"Tiesa, arī ieņēmumu apjoms nav bezgalīgs. Taču mēs runājam, kā likvidēt dažādas nodokļu plaisas, lai šos ieņēmumus varētu palielināt. Otrs virziens ir kvalitatīva, ātra un ērta klientu apkalpošana. Trešais virziens ir likuma normu piemērošanas nenovēršamība. Tas nozīmē, ka VID ir arī represīvā daļa. Sodiem ir jābūt atturošiem jeb pietiekami smagiem, lai citi tā vairs darīt negribētu. Savukārt ceturtais virziens ir ieguldījumi mūsu darbiniekos. Mēs nevaram gaidīt, ka kāds pie mums atnāks un tūliņ visu zinās. Tādēļ svarīga darba joma ir arī apmācība," stāstīja Jaunzeme.

Jautāta, kā nodrošināt to, ka rodas apziņa par soda neizbēgamību, Jaunzeme sacīja, ka VID ir divas pārvaldes, kuru uzdevums to ir nodrošināt, - Nodokļu un muitas policija un Nodokļu kontroles pārvalde.

"Kopš ir ieviesta uz riskiem balstīta kontrole, ir parametri, pēc kuriem uzņēmumus atlasa un pārbauda. Pārbaužu efektivitāte nu jau ir ap 70% un tas ir pietiekami augsts īpatsvars. Katru dienu mēs datu bāzes attīstām tālāk un efektivitāte pieaug. Likuma garās rokas neizbēgamība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri mēs atnākam, cik ātri šis audits tiek veikts un cik ātri izdodas veikt piedziņu. Tagad VID arī ir pilnvaras uzlikt nodrošinājumu pirms audita veikšanas. Nevienam jau nav noslēpums, ka bieži vien audits vēl nebija beidzies, kad firma jau tika likvidēta un visi bija pazuduši. Tagad tā vairs nav. Metodes ir mainītas un arī tādēļ ir labāki rezultāti," skaidroja Jaunzeme.

Savukārt, kas attiecas uz policiju, tad VID būtu jāskaidro izmeklēšanas process, jo ir daudz lietu, kuras sabiedrībai nav atklājamas, jo tad tas jau apdraud pašu izmeklēšanu, stāstīja Jaunzeme.

"Tas, ka izmeklēšana par grupu, kurā ir desmit un vairāk uzņēmumu, dažkārt notiek ilgāk nekā gadu, ir objektīvi. Es šo procesu gribētu saīsināt, bet objektīvi, kamēr tiek iegūti pierādījumi, tiek veiktas ekspertīzes, paiet laiks. Galvenais tomēr ir izmeklēšanas kvalitāte. Protams, ja pēc tam vēl piecus gadus ilgst process tiesā, tā soda nenovēršamība tiek apdraudēta. Taču, kā to visu darīt gan labāk, gan ātrāk, mums ir jārunā gan ar policiju, gan tiesu. Ne velti arī valdības deklarācijā ir punkts par izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu stiprināšanu tieši finanšu un ekonomisko noziegumu jomā. Mēs esam apsolījuši aktīvu līdzdalību un es, stājoties amatā, uzsvēru, ka VID tajā ir ļoti ieinteresēts," norādīja Jaunzeme.

Ministru kabinets 5.februārī VID ģenerāldirektores amatā apstiprināja Ievu Jaunzemi. VID vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Jaunzeme līdz šim bija Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja, bet iepriekš viņa bijusi valsts sekretāre Labklājības ministrijā. Tāpat potenciālā VID ģenerāldirektore sešus gadus vadīja Konkurences padomi, bet pirms tam bija padomniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Jaunzeme arī četrus gadus bija ģenerāldirektore Latvijas Darba devēju konfederācijā.

VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 2018.gada 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016.gada novembra.

2018.gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.

Vēlāk uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Skujiņš gan šīs bažas noraidīja, saucot tās par "melu kampaņu".