Latvijas Banka daļēji izolē Rimšēviču no informācijas aprites

Pirms gada Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam lietā par ceturtdaļmiljona eiro kukuļa pieņemšanu no "Trasta komercbankas" akcionāriem tika noteikti četri drošības līdzekļi. Viņam bija jāiemaksā drošības nauda 100 tūkstošu eiro apmērā. Izbraukt no valsts viņš var tikai ar tiesībsargu atļauju un nedrīkst tuvoties konkrētām personām. Viņam tika noteikts arī liegums pildīt Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus. Rimšēvičs un Eiropas Centrālā Banka liegumu strādāt apstrīdēja Eiropas Savienības tiesā.

Otrdien Eiropas Savienības Tiesa publicēja spriedumu, kas Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pēc gada pārtraukuma ļāva atgriezties darbā. Tajā pašā dienā Latvijas Bankas padome pulcējās, lai lemtu, kā pasargāt darbiniekus, kas liecinājuši lietā pret Rimšēviču, un kā no viņa noslēpt izmeklēšanas informāciju.

Padome nosprieda, ka prezidents tiks izolēts no informācijas par prokurora jautājumiem un uz tām sniegtajām atbildēm. Tāpat viņam nepieejami būs dati par trīs bankām, jo ar tām saistīti pret Rimšēviču sākti kriminālprocesi, ziņo raidījums "Nekā personīga".

Latvijas Banka radījusi iekšējas informācijas procedūras, kas paredz, kā darbiniekiem jārīkojas, ja Rimšēvičs mēģinātu ietekmēt lieciniekus. Lietas prokurore neuzskata, ka viņš centrālajā bankā varētu slēpt pierādījumus vai ietekmēt lieciniekus.

Latvijas Bankas prezidents automātiski ir arī Eiropas Centrālās Bankas padomes loceklis. ECB lepojas, ka sargā savu neatkarību. Eiropas Komisijas un ECB vadība par liegumu Rimšēvičam strādāt interesējusies gan sarunās ar Latvijas ministriem, gan premjeru. Krimināllietās savās valstīs figurē arī citi ECB padomes locekļi, bet nevienam no viņiem nav piemērots aizliegums pildīt amata pienākumus. Šādā situācijā Slovēnijas centrālās bankas prezidents gan atkāpās pats.

Rimšēviča lietā tiesa piekrita, ka aizliegums pildīt amata pienākumus pēc būtības ir atcelšana no amata. Ja Latvijas likumi to pieļauj, ja centrālās bankas prezidenta vaina pierādīta tiesā, tad ECB padomes locekļu atcelšanai paredz plašākas iespējas - arī tad, ja ir pamatotas aizdomas par smagu pārkāpumu.

Tomēr Latvija pierādījumus par Rimšēviča vainu neiesniedza. Pēc sprieduma amatpersonām nācās taisnoties par sakāvi.

Par Latvijas pārstāvību atbildīgā Tieslietu ministrija gan noraida to, ka būtu pieļautas kļūdas. Šim spriedumam ir daudz plašākas sekas par Rimšēviča lietu. Ja ar drošības līdzekli jebkura dalībvalsts aizliegs Eiropas Savienības iestāžu amatpersonai ieņemt amatu, tiesībsargiem var prasīt atklāt izmeklēšanā savāktos pierādījumus Eiropas Savienības Tiesai.

Latvijas pozīcijas tiesā skatītas vairākās slēgtās valdības sēdēs. Latvijas pārstāves - Tieslietu ministrijas ierēdnes Irēna Kucina un Jekaterina Davidoviča - nozīmētas ar premjera pilnvarojumu.

Eiropas tiesas sēde notika septembrī. Tobrīd Rimšēviča lietas izmeklēšanā Latvijā tikko bija sākusies pratināšana. Līdz tam viņš izmantoja tiesības neliecināt. Eiropas tiesa pieprasīja Latvijai astoņu dienu laikā iesniegt pierādījumus, kas pamatotu Rimšēviča vainu un viņam piemēroto drošības līdzekli - liegumu pildīt amata pienākumus.

To, ka pierādījumi tiktu izsniegti pretējai pusei, apliecina arī tiesas sēdes protokols. Latvija iesniedza 44 dokumentus. Starp tiem bija sarakste starp KNAB, Latvijas Banku, ECB un Vācijas iestādēm par Rimšēviča darbību un lēmumiem it kā par labu "Trasta komercbankai". Tāpat iesniegti procesuāli dokumenti, piemēram, KNAB lēmums par Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto, kur pieminēti telefonsarunu audioieraksti un atšifrējumi, liecības, kratīšanā izņemti priekšmeti un apskates protokoli, bet nevienu no šiem pierādījumiem Latvija neiesniedza Eiropas tiesai.

Decembrī izvērstu viedokli publicēja Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāte. Viņa pauda, ka Latvija no darba atbrīvojusi ECB padomes locekli un atsakās sniegt pierādījumus, kas pamato viņa vainu, lai arī visas lietas, kas attiecas uz ECB, jākontrolē Eiropas Savienības Tiesai. Tā kā Rimšēvičs jau bija sācis liecināt, Latvija uzskatīja, ka risks sagraut krimināllietu nu bija mazāks un centās novērst pazemojošo spriedumu.

Kriminālprocesā tobrīd bija 23 sējumi. Latvija nosūtīja Eiropas tiesai divas vēstules, piedāvājot tos iesniegt.

Tiesa uz Latvijas piedāvājumu atbildi nesniedza, jo tiesvedības mutvārdu daļa jau bija noslēgusies. Pārsteidzošais spriedumā ir tas, ka Eiropas tiesa nevis uzdeva Latvijai rīkoties, bet pati atcēla vienu no četriem Rimšēvičam piemērotajiem drošības līdzekļiem.

Jau vasarā Eiropas Savienības Tiesa lika Latvijai grozīt Rimšēviča drošības līdzekli, lai viņš varētu savā vietā ECB padomē pilnvarot savu vietnieci. Šī rīkojuma izpilde Latvijā bija lēna. Citi procesā iesaistīte pieļauj, ka Latvijas atteikšanās izpaust pierādījumus varēja izskatīties pēc necieņas pret tiesu vai radīt iespaidu, ka tobrīd izmeklēšanā vēl nebija pietiekami pierādījumu.

Šobrīd nekas neliedz likumsargiem vēlreiz Rimšēvičam noteikt tādu pašu drošības līdzekli, bet tad jārēķinās, ka uz ECB amatpersonu atbrīvošanu izmeklēšanas noslēpums, iespējams, neattiecas, jo par konfidencialitāti tiesas spriedumā nekas nav teikts.

Šī gada nogalē beidzas Rimšēviča pilnvaru termiņš amatā. Fakts, ka Rimšēvičam kopš vasaras nav pielaides valsts noslēpumam, iepriekš apsvērts kā pamats Saeimas balsojumam par viņa atcelšanu. Pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma deputātu apņēmība pačibējusi pavisam.