Piespiedu zemes nomai Saeima tomēr paspēs atkal uzlikt jumtu

Neiejaucoties likumdevējam, 1. maijā spēku zaudētu likumu normas, kas ierobežo zemes īpašnieku tiesības noteikt nomas naudu par piespiedu nomā esošās zemes izmantošanu.

Saeimas atbildīgās komisijas pārstāvji šādās attiecībās esošos nomniekus aicina nesatraukties, jo risinājums ir rasts. Pat divi! Viens no tiem noteikti stāšoties spēkā pirms liktenīgā datuma.

Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kurās kopumā 110 970 dzīvokļu. Šīs mājas ir uz 7354 citām personām piederošās zemes. Lielākā daļa no šīm mājām ir Rīgā (aptuveni 39%). Šādas mājas ir arī Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā un Ogrē.

Pēc iedzīvotāju sūdzībām par, pēc viņu domām, nesamērīgi augsto piespiedu nomas maksu Saeima 2017. gada jūnijā grozīja likumus Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, nosakot, ka nomas maksas griesti pakāpeniski jāsamazina no tolaik noteiktajiem 6% no kadastrālās vērtības līdz 5% 2018. gadā, 4% - 2019. gadā un 3% - 2020. gadā gadījumos, ja zemes un dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties.

Savukārt Satversmes tiesa, izskatot pēc zemes īpašnieku pieteikuma ierosināto lietu, pagājušā gada pavasarī atzina, ka šāds ierobežojums ir pretrunā ar Satversmi, kas ikvienam garantē tiesības uz īpašumu. Tiesa Saeimai līdz šā gada 1. maijam deva iespēju labot kļūdu, norādot, ka piespiedu noma pati par sevi nav pretrunā ar Satversmi, taču Saeima, izstrādājot un pieņemot likumu, pietiekamā apmērā nav izskaidrojusi un pamatojusi ierobežojumu nepieciešamību.

Nepilnību novēršanu bija uzsākusi jau 12. Saeima. 13. Saeima aizsāktos likumprojektus pārņēma, taču līdz šim nebija nekādu indikāciju, ka tiek strādāts pie to tālākas virzības.

Tas piespiedu nomas attiecībās esošajos radīja satraukumu, jo, saskaņā ar Tieslietu ministrijas skaidrojumu, Saeimai nelabojot Satversmes tiesas identificētās nepilnības, nomas griesti tiktu atcelti. Tiesa, spēku nezaudētu regulējums, ka pusēm par nomas maksu pašām ir jāvienojas. Ja puses par nomas maksu nevarēs vienoties, to, ņemot vērā Civillikumu, noteiks tiesa.

Savukārt Civillikums nosaka - ja jautājums par nomas maksu zemes īpašniekam aktualizējies ar jau esošo nomnieku, tad tiesa uzskatīs, ka spēkā paliek iepriekš noslēgtajā līgumā atrunātā summa. Ja zemes īpašnieks nevarēs vienoties ar jauno nomnieku, tad nomas maksu noteiks tiesa pēc saviem ieskatiem.

Saeimā par šiem jautājumiem atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tajā jau otro sasaukumu strādājošais Viktors Valainis sola, ka līdz 1. maijam nepieciešamie likumi, lai novērstu strauju piespiedu nomas pieaugumu, būs pieņemti.

Atgādinot, ka galvenais iemesls, kāpēc Satversmes tiesa nomas ierobežojošās normas atzina par neatbilstošām pamatlikumam, bija diskusijas trūkums, deputāts pastāstīja, ka 11. martā Saeimā notiks vērienīga šiem jautājumiem veltīta konference. Tajā vairāku stundu garumā viedokļiem dalīsies gan juristi un politiķi, gan ieinteresētās puses. Tādēļ tiesas norādītās nepilnības būs novērstas.

Turpmākais būs atkarīgs no Saeimas. Ja būs nepieciešamais atbalsts, tad atbildīgā komisija virzīs pilnīgi jaunu likumprojektu, kas piespiedu nomas attiecībās ieviesīs jaunu konceptu. Ja komisija sapratīs, ka šis likumprojekts nav realizējams Satversmes tiesas noteiktajā laika rāmī, tad trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtā, tiks virzīti grozījumi likumos Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Abos gadījumos maksimāli pieļaujamā nomas maksa varētu svārstīties starp trim un četriem procentiem no zemes kadastrālās vērtības.

Arī komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs apliecināja, ka piespiedu nomas jautājuma atrisināšanai paredzēta šāda gaita. Viņš gan uzskata, ka Satversmes tiesa, atceļot likuma normas tā pieņemšanas procedūras dēļ, lēmusi ārpus tai ar likumu dotā mandāta, jo tiesai bijis jālemj par likuma atbilstību Satversmei, nevis Saeimas Kārtības ruļļa ievērošanu.