Darbu atsākušais Rimšēvičs neplāno prasīt pielaidi valsts noslēpumam

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs neplāno prasīt pielaidi valsts noslēpumam, pastāstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

"No jauna prasīt izsniegt pielaidi valsts noslēpumam nav plānots - tā nav nepieciešama darbam Eiropas Centrālās bankas Padomē. Ja darba laikā radīsies jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpumu, ar tiem strādās Latvijas Bankas prezidenta vietniece," teica Silakalns.

SAB preses pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA skaidroja, ka personai, kurai pielaide anulēta, tiesības atkārtoti pretendēt uz pieeju valsts noslēpumam ir pēc pieciem gadiem. Pielaide šādai personai nevar vairs piešķirt, ja tā agrāk sodīta un notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, vai arī šī persona bijusi ārvalstu specdienesta darbinieks.

SAB kompetencē nav lemt jautājumu vai Rimšēvičs bez pielaides drīkst ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. SAB likumā noteiktais uzdevums ir nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību un SAB direktors nelemj ar darba attiecībām saistītus jautājumus citās institūcijās. "Ar valsts noslēpuma izmantošanu saistītos amatus katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi," norādīja Maura.

Tāpat Silakalns informēja, ka šobrīd nav nekādu indikāciju, kas liecinātu, ka varētu mainīties Rimšēviča alga. "Nav nekādu indikāciju, ka tā mainīsies, salīdzinot ar to, kas noteikta un redzama www.bank.lv," sacīja Silakalns.

Vienlaikus Silakalns atzīmēja, ka Rimšēvičam atalgojums tiks rēķināts no 26. februāra, bet jautājums par nesaņemto atalgojumu laika periodā, kad viņam bija liegts ieņemt amatu, pašlaik, pēc Rimšēviča paustā, nav aktuāls.

Silakalns arī sacīja, ka nākamā Eiropas Centrālās Bankas Padomes sēde plānota 6. un 7. martā. "Latvijas Bankas prezidents plāno doties uz šo sēdi un lūgs procesa virzītāja atļauju doties ārvalstu darba braucienā," viņš sacīja.

Savukārt jautāts par preses iespējām sarunai ar Rimšēviču, Silakalns norādīja, ka, ņemot vērā lielo darba apmēru, kas saistīts ar atgriešanos darbā pēc gada prombūtnes, un nepieciešamību apzināt aktuālo situāciju un risināt darba jautājumus, preses konference vai intervijas pašlaik nav plānotas. "Latvijas Bankas prezidents ar medijiem tiksies iespējami tuvākajā laikā," viņš teica.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmumam atcelt lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata Rimšēvičs trešdienas rītā ieradās darbā Latvijas Bankā.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā. Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Līdz ar to Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.

Tāpat ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada - pērnajā februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018. gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.