Nodokļu reforma ir rezultējusies ar aptuveni 200 miljoniem eiro, kas pērn it kā palikuši iedzīvotāju makos, un tūkstošiem parādnieku, kuriem nāksies papildus piemaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli. Lai jaunais deklarācijas iesniegšanas un parāda dzēšanas pienākums būtu mazsāpīgāks, valdība nolēmusi termiņu pagarināt līdz 2020. gada 1. decembrim.
Paziņojumam par jaunu pienākumu un ļoti daudziem iedzīvotājiem arī neplānotu izdevumu uzlikšanu Finanšu ministrija likusi saudzējošu virsrakstu: «Iedzīvotājiem maksimāli atvieglos gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.»
Taču patiesībā nekas atvieglots netiek - vienkārši ir noteikts termiņš, līdz kuram iedzīvotāji var dzēst parādu pret valsti. Pēc noteiktā datuma Valsts ieņēmumu dienests varēs likt lietā sankcijas.
1. marta pārsteigums
Problēma ir apstāklī, ka daudzas iedzīvotāju grupas nemaz precīzi nezina, cik tām jāsamaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklī - 20% vai 23%. Protams, kurš leknāk pelna, var uzreiz izvēlēties maksāt lielo likmi un nākamajā gadā prasīt no valsts atmaksu. Kam rocība knapāka, var cerēt, ka ienākumu limitu 20 004 eiro gadā nepārsniegs. Bet, ja pārsniegs, nāksies maksāt lielāku nodokli tieši par to ienākumu daļu, kas pārsniedz minēto robežsummu.
Deklarāciju pieņemšana sāksies 1. martā. Tikai tad nodokļu maksātāji uzzinās, vai valsts viņiem ir parādā vai otrādi - viņi valstij. Tādējādi iedzīvotājiem liegta iespēja tālredzīgi plānot personīgo budžetu.
Iepriekš izskanējusi prognoze, ka parādnieku skaits varētu sasniegt pat 60 000 personu. Taču vakar Ministru kabinetā, stāstot par izmaiņām gada ienākumu deklarācijas iesniegšanā, VID pašreizējā vadītāja Dace Pelēkā nenosauca nevienu pašu skaitli. Nedz to, cik būs parādnieku, nedz arī summas, ko valsts grasās iekasēt. Jo katrs gadījums esot individuāls. Nodokļu prognoze un reālie ienākumi var nesakrist.
Sistēmu nāksies koriģēt
Vienu skaitli nosauca Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins. Neatkarīgā taujāja, kāds tad ir apmaiņā pret iedzīvotājiem radītajām neērtībām iegūtais labums. Izrādās, šis labums gan ir izmērīts. Pagājušajā gadā, pateicoties nodokļu reformai, iedzīvotāju makos palikuši 200 miljoni eiro - pēc provizoriskiem aprēķiniem.
Finanšu ministrija tomēr atzīst, ka jaunieviestā progresīvā nodokļu sistēma ir sarežģītāka un var gadīties, ka to vēl nāksies koriģēt. Esot nepieciešams laiks, lai pārbaudītu, kā tā darbojas dzīvē. Tikmēr Tiesībsarga birojs pats pēc savas iniciatīvas visu pārbaudījis un konstatējis, ka Finanšu ministrijas vadībā uztaisīts brāķis.
Bet nevienlīdzība nemazinās
Šodien tiek prezentēts plašs pētījums Par nodokļu reformu un tās ietekmi uz nodokļu maksātājiem ar izmaiņām neapliekamā minimuma, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu un attaisnoto izdevumu piemērošanā. Tiesībsargs Juris Jansons reformai velta smagu kritiku: «Reformas ieviesēji sabiedrībai solīja nevienlīdzības mazināšanu, lielākas algas, stiprākus uzņēmumus un citus labumus. Jāatzīst, ka pētījums atklāj ievērojamus reformas trūkumus, kas ieviešanas gaitā sabiedrībai tika noklusēti. Uzskatu, ka nav jāgaida finanšu ministra noteiktais trīs gadu nogaides periods, lai novērtētu reformas ietekmi. Mēs to jau esam paveikuši! Un atbilde ir skaidra - nevienlīdzība nemazinās, un ienākumi nepalielinās. Vismaz ne tā, kā to gaida sabiedrība.»
Pilnā apjomā pētījums tiek publiskots šodien. Zīmīgi, ka Finanšu ministrija reformas ieviešanā atsaucas tieši uz pašas sabiedrības pieprasījumu - tieši darba devēji un ņēmēji vēlējušies sistēmu, kurā turīgie maksā lielākus nodokļus nekā nabagie. Publiskajā diskusijā runa gan bija tikai par miljonāriem, bet tagad iznācis tā, ka jau ienākumi virs 1667 eiro mēnesī (uz papīra) tiek traktēti kā nepieklājīgi lieli un attiecīgi apliekami ar 3% lielāku nodokli.
VID un Finanšu ministrija mierina nodokļu maksātājus, ka gadījumā, ja izveidosies parāds, viņi varēs to dzēst, iesniedzot čekus par attaisnotajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka faktiski nodokļu administrācija jau tagad rēķinās, ka atmaksāt iedzīvotājiem varēs mazāk, pat pieaugot iesniegto čeku daudzumam.