Talgo un Škoda turpina spēkoties, kas piegādās Latvijai elektrovilcienus
 
©F64

Spānijas vilcienu būvētājs Patentes Talgo S.L. (Talgo) uzsācis revanša cīņu pret Čehijas uzņēmumu Skoda Vagonka (Škoda) par tiesībām piegādāt Latvijai elektrovilcienu sastāvus apmēram 250 miljonu eiro vērtībā.

Talgo ir iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par valsts a/s Pasažieru vilciens lēmumu pirkt vilcienus no Škodas un sūdzību Administratīvajā tiesā par IUB.

Kā zināms, IUB atcēla PV lēmumu pirkt Talgo vilcienus un izskaidroja PV konkursa noteikumus citādi, nekā tos bija sapratis šo noteikumu autors PV. Pēc IUB domām, konkursa noteikumiem atbilstīgi izrādījās nevis Talgo, bet Šodas vilcieni. Administratīvā tiesa Talgo sūdzību noraidīja pirms pāris dienām, bet Talgo paliek divas nedēļas, lai nākamajā piegājienā sūdzētos Augstākajai tiesai par Administratīvo tiesu. Savukārt IUB ir pieņēmis Talgo sūdzību izskatīšanai. Sūdzības saņemšana datēta ar 24. februāri (jā, ar svētdienu), kas nozīmē, ka sūdzības izskatīšanas termiņš ir 24. marts, lai gan mēdz būt gadījumi, kuros termiņi tiek pārcelti uz vēlāku laiku.

Raugoties tikai kalendārā, 2019. gada februāra beigās varētu šķist, ka pagaidām priekšlaikus uztraukties, vai PV pagūs noslēgt līgumu par vilcienu piegādi ar vienalga kuru no vilcienus pārdot gribošām firmām līdz šā gada 31. decembrim. Pēc šā datuma PV saglabās tiesības veikt pasažieru pārvadājumus Latvijā līdz 2023. gada beigām, bet vairs nevarēs turpināt šo vai izsludināt jaunus konkursus, ar ko PV nodarbojas jau kopš 2008. gada. Ja PV netiks pie jauniem vilcieniem kaut vai uz papīra, tad konkursu nāksies izsludināt nevis PV, bet Latvijai, un nevis par vilcieniem, bet par pārvadājumiem, atverot šo tirgu visiem vilcienu pasažieru pārvadātājiem, kādi vien Eiropas Savienībā reģistrēti. Arī PV droši vien juridiski nebūtu liegts šādā konkursā piedalīties, bet tas nevarētu cerēt uz uzvaru, piesakot pārvadājumus ar saviem tagadējiem vilcieniem. Sliktums Latvijai no šāda pavērsiena tāds, ka tādā gadījumā Latvijas iedzīvotājiem nāktos par braucieniem maksāt tik, lai ārvalstu investors varētu ne vien atpelnīt ieguldījumus, bet arī nopelnīt. Te jāuzsver, ka maksās visi Latvijas iedzīvotāji - arī tie, kas vilcienā nav braukuši ne un nebrauks ne reizi mūžā. Proti, pusi PV budžeta veido Latvijas valsts dotācijas, bez kurām regulāri pasažieru pārvadājumi Latvijā nav iespējami. Vilcienu satiksmes gadījumā komercpārvadājumi saruktu līdz vasaras mēnešiem līnijā Rīga-Jūrmala, bet pārējos pasažieru pārvadājumus nāktos nosegt ar sabiedrisko un personīgo autotransportu, kas ne visos gadījumos iespējams.

Jāuzsver vēlreiz, ka tagad runa nav par ES dotācijām vilcienu pirkšanai, kā daudzi Latvijas iedzīvotāji domā viena saprotama iemesla dēļ. Kā zināms, Latvija ir tiešām zaudējusi šādu dotāciju ES 2007.-2013. gada plānošanas periodā. Neatkarīgajā un visos citos plašsaziņas līdzekļos tad tika regulāri aprakstīta PV neveiksmīgo konkursu gaita un nemitīgi atgādināts, ka Latvija zaudēs ap 200 miljoniem eiro, ja nespēs nopirkt vilcienus. Šis bieži izteiktais atgādinājums cilvēkiem palicis prātā, lai gan reālā situācija ir mainījusies.

Vilcieniem ES nauda tiešām tika zaudēta, lai gan Latvijai tika atļauts par šo naudu paaugstināt peronus Pierīgas vilcienu līnijās. Nauda, tātad, ierakta jeb iebetonēta zemē šo vārdu burtiskā nozīmē un varētu dot labumu tad, ja peroni nesabruktu agrāk, nekā Latvijā parādīsies zemās grīdas vilcieni, kuriem šie peroni pieskaņoti.

Cīņā par 250 miljoniem eiro labs ir jebkurš iegansts, no kuriem daudzi atsijāti tad, kad IUB izskatīja Škodas un vēl viena konkursa dalībnieka sūdzību par PV lēmumu pirkt Talgo vilcienus. Konkurenti pret to bija formulējuši apmēram desmit iebildumus, no kuriem IUB atzina par pamatotu vienu. IUB pamanīja, ka PV neesot pats savos noteikumos pamanījis prasību vērtēt ne tikai vilcienu pārdošanas cenu, bet arī to ekspluatācijas izmaksas vispār un starp tām elektrība patēriņu. Škoda ir apsolījusi, ka tās vilcieni tērēs mazāk elektrības nekā konkurējošie vilcieni, ja rēķina šo vilcienu patērētās un saražotās elektrības starpību. Proti, vilcieni tiks aprīkoti ar rekuperācijas iekārtām, kas vilcienu bremzēšanas laikā pārvērš atpakaļ par elektrību daļu no tās enerģijas, kas iepriekš tika iztērēta, lai vilcienus iekustinātu. No Talgo viedokļa, IUB ir licis izvēlēties Škodas vilcienus tāpēc, ka tajos būs iekļautas rekuperācijas iekārtas, kādas neesot minētas PV konkursa noteikumos. Talgo ir publiski dalījies ar savu sūdzību tiesai par IUB. Sūdzībā rakstīts, ka IUB «pēc būtības ir noteicis, ka PV atkārtoti jāizvērtē pretendentu piedāvājumi un jāizvēlas tieši Škodas piedāvājums. Šāds lēmums ir prettiesisks, ierobežo konkurenci un ir vērsts pret sabiedrības interesēm publiskajā iepirkumā saņemt objektīvi labāko un saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu». Ar to domāts fakts, ka Talgo piedāvāja 32 vilcienu sastāvus par 225 miljoniem eiro, bet Škoda par tāda paša apjoma vilcienu partiju prasa 242 miljonus eiro ar pamatojumu, ka tie esot energoefektīvāki vilcieni.

Latvija kā vilcienu pircēja ir izdevīgās pozīcijās tāpēc, ka vilcieni tiks piegādāti un apmaksāti pakāpeniski. Līdz ar to Latvijai būs iespējams pārbaudīt šo vilcienu energoefektivitāti un visus citus vilcienu būvētāju solītos parametrus, kuru pārkāpšanas gadījumā pirkuma cenu varēs samazināt. Piedzīvoti ir arī pretēji gadījumi, kad izpildītājs prasa kompensācijas par pasūtītāja kļūdām. Par gala cenas korekcijas procedūrām pusēm būs vēl jāvienojas vilcienu pirkuma līgumā, bet līdz līgumam - jātiek.