Iekšlietu sistēma neatbalsta "zālītes" smēķēšanu it kā medicīniskos nolūkos
Iekšlietu ministrija (IeM) iestājas par adekvātu marihuānu saturošu medikamentu aprites kārtību, taču neatbalsta "zālītes" smēķēšanu it kā medicīniskos nolūkos.
IeM ekspertu puses viedoklis par kanabiss vielu saturošu medikamentu izmantošanu terapeitiskos nolūkos neesot mainījies. "Ja ir pierādījumu, ka medikaments pacientam palīdz, tad IeM un Valsts policijas galvenais mērķis ir novērst nelegālo apriti. Tāda pati analoģija kā ar dažādiem opioīdu medikamentiem," norādīja ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele.
Kā uzsvēra ministrijā, ir jānodala divas lietas, proti, attiecībā uz kanabiss vielu saturošiem medikamentiem galvenais vārds ir veselības jomas ekspertiem, bet IeM ir ieinteresēta novērst medikamentu nelegālo apriti. Tātad svarīgi, ka ir noteikta adekvāta legālās aprites kārtība.
Savukārt attiecībā uz marihuānas smēķēšanu vai augu audzēšanu it kā medicīnisko nolūkos IeM nostāja nav mainījusies un ministrija to neatbalsta, uzsvēra IeM.
Valsts policijas Narkotisko, psihotropo vielu un to prekursoru nelegālās aprites apkarošanas nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš pagājušā gada augustā aģentūrai LETA atzina, ka jau tobrīd sabiedrībā publiskā diskusija par marihuānas legalizāciju medicīniskām vajadzībām ir ievirzījusies nepareizā gultnē, jo marihuānas legalizācija pacientiem ir domāta kā marihuānas klātbūtne medikamentos, nevis vienkārša marihuānas smēķēšana, kas nav atbalstāma.
"Ir būtiska atšķirība starp auga smēķēšanu un marihuānā esošo vielu iekļaušanu medikamentos. Kā zināms, daudzi legāli medikamenti satur psihotropās un narkotiskās vielas. Ja Veselības ministrijā tiek apstiprināts uzskats, ka marihuānas klātbūtne tablešu vai tinktūru veidā pacientiem ir optimālākais ārstēšanas veids un tās kontrole ir tāda pati kā psihotropajiem medikamentiem, tad es šeit būtiskas problēmas nesaredzu. Ja medicīnas un farmācijas speciālisti uzskata, ka marihuānas medikamenti var palīdzēt pacientiem, tad nebūtu būtisku iebildumu. Galu galā ir pietiekami daudz rietumvalstis, kur marihuāna ir atļauta medicīniskiem nolūkiem," norādīja Radziņš.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments (EP) aicina turpināt pētījumus par marihuānas izmantošanu medicīniskos nolūkos un mudina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis izmantot marihuānu saturošu medikamentu sniegtās iespējas.
Februārī pieņemtā rezolūcijā EP deputāti aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES valstu varas iestādes skaidri nodalīt marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos no citiem pielietojumiem. Rezolūcija deputāti aicina komisiju un ES dalībvalstis "pievērsties jautājumam par regulatīvajiem, finansiālajiem un kultūras šķēršļiem, kas ietekmē zinātnisko izpēti par marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos un izpēti par marihuānu kopumā". EP deputāti arī aicina šādiem pētījumiem atvēlēt pietiekamu finansējumu.
Tāpat EP deputāti rosina dalībvalstis atļaut ārstiem izrakstīt marihuānu saturošas zāles. Ja šādi medikamenti ir efektīvi, izmaksas par to iegādi veselības apdrošināšanas shēmām būtu jāsedz, tāpat kā citu zāļu gadījumā, secinājuši deputāti.
EP deputāti norāda, ka saskaņā ar esošo zinātnisko literatūru marihuānai un kanabinoīdiem piemīt terapeitiska iedarbība. Proti, tie var būt iedarbīgi, lai uzlabotu apetīti un mazinātu svara zudumu, kas saistīts ar HIV/AIDS, atvieglotu garīgo traucējumu simptomus, piemēram, psihozes vai Tureta sindroma simptomus, un, lai atvieglotu epilepsijas simptomus, kā arī simptomus saistībā ar Alcheimera slimību, artrītu, astmu, vēzi, Krona slimību un glaukomu. Tāpat tie palīdz mazināt aptaukošanās un saslimšanas ar diabētu risku un mazināt sāpes saistībā ar menstruāciju.
EP deputāti norāda, ka saskaņā ar esošo zinātnisko literatūru marihuānai un kanabinoīdiem piemīt terapeitiska iedarbība. EP birojā skaidro - kaut gan Pasaules Veselības organizācija oficiāli ieteikusi marihuānas sastāvā esošo vielu kanabidiolu neklasificēt starptautiskā līmenī kā kontrolējamu vielu, dalībvalstu noteikumi, kas regulē marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos, ievērojami atšķiras.