Arodorganizācija LABA, kas savulaik dāsni saņēma finansējumu arī no “Rīgas Satiksmes”, naudu pārskaitījusi citai biedrībai, bet tā - tā tālāk uz firmām, kas reģistrētas Ķīnā, Singapūrā un Taivānā, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
No paralēlās biedrības aizdevumos uz Āziju aizceļojis vismaz pusmiljons eiro, rāda tās iesniegtie gada pārskati. Neglaimojošās detaļas atklāj kāds nesen spēkā stājies tiesas spriedums. Tomēr neizsekojamās finanšu plūsmas dēļ nav iespējams pateikt, cik daudz no naudas, ko LABA pārskaitījusi starpniekam, nākusi no pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Satiksme”, cik - no citu personu iemaksātā.
Arodbiedrība “LABA” strauji uzplauka pēc 2010.gada. Tā kļuva redzama un klātesoša virknē pasākumu, kas bija saistīti ar Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova aktivitātēm un ar partiju “Saskaņa”. Šī arodbiedrība dāsni atalgojusi arī “Saskaņas” politiķus.
Savukārt pati arodbiedrība pastarpināti saņēma finansējumu no pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Satiksme” - tā līdzekļus pārskaitīja Arodbiedrību koordinācijas centram, no turienes tālāk daļa nonāca arodbiedrībā LABA. Šiem nolūkiem “Rīgas Satiksme” savulaik tērējusi pat vairāk nekā miljonu eiro gadā.
Precīzas summas, cik no “Rīgas Satiksmes” pārskaitītās naudas nonākusi LABAs kontos, no gada pārskatiem izsecināt nevar. To nevar pateikt arī “Rīgas Satiksme”, jo uzņēmums naudas plūsmai sekoja tikai līdz Arodbiedrību koordinācijas centram (AKC).
Rīgas Satiksmes Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs Jānis Gailītis intervijā “de facto” atzīst, ka par atskaišu detalizāciju var diskutēt, bet ““Rīgas satiksme” sadarbojās ar Arodbiedrību koordinācijas centru, un valde regulāri pieprasīja un izskatīja šīs atskaites, bet kā tā tālāk sadarbojās ar arodbiedrību LABA un kā tā darbojās - to jau mēs nezinām”. Uz precizējošu jautājumu, vai “Rīgas Satiksmei” bija redzams, cik AKC pārskaitīja LABAi, un kur tā to tērēja, atbilde skan: “Nē, nebija.”
“de facto” noskaidroja, ka ilgu laiku - no 2010.līdz 2013.gadam - nauda no arodbiedrības LABA kontiem caur vēl citu, formālu arodorganizāciju - “Latvijas Arodbiedrību apvienība “LABA”” (LAA LABA), skaitīta uz firmām Ķīnā, Singapūrā un Taivānā. 2010., 11.un 12.gadā LAA LABA kopumā biedru naudās saņēmusi 932 375 eiro.
Nauda, kas tālāk skaitīta uz Āzijā reģistrētām firmām, grāmatvedībā noformēta kā aizdevumi. Bet, kur nauda aizceļojusi un kurš no tās pelnījis, neviens tieši neatbild.
Arodbiedrības LABA valdes loceklis Raimonds Gailis, vaicāts, kas bija naudas gala saņēmēji un patiesā labuma guvēji no šiem darījumiem, saka: “Tas jums jāvaicā “Latvijas Arodbiedrību apvienības LABA” valdes priekšsēdētājam. Mērķis, kādēļ 2010.gadā valde pieņēma šo lēmumu, bija uzkrājumu veidošana ar mērķi nopelnīt.”
Šiem pārskaitījumiem izmantotajai biedrībai “Latvijas Arodbiedrību apvienība LABA” ir ne vien līdzīgs nosaukums kā arodbiedrībai LABA, bet tās abas reģistrētas vienā adresē, un to amatpersonas - Vitālijs Reinbahs, Raimonds Gailis un Vladimirs Cukers - dažādos laikos pārstāvējušas gan vienu, gan otru biedrību. Cukers vairākus gadus vienlaikus bijis abu biedrību vadībā.
Arodbiedrību apvienība, uz kuru plūdusi LABAs nauda, kā biedrība pastāvējusi formāli. “Šī biedrība mums nevarēja sniegt nekādus pierādījumus par savu darbību, kas atbilst biedrības mērķiem un uzdevumiem. Tāpēc arī tika izdarīti tādi secinājumi,” atzīst VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.
LAA LABA kontu izraksti par 2013.gadu liecina, ka tajos aprīlī, divos piegājienos skaidrā naudā iemaksāti vairāk nekā 25 tūkstoši ASV dolāru. Abos gadījumos tai pašā dienā nauda no konta pārskaitīta tālāk uz divu dažādu Āzijā reģistrēto firmu kontiem.
Citā kontā ik mēnesi desmit tūkstoš latu (~14 228 eiro) kā dalības naudu ieskaitījusi arodbiedrība LABA. Pāris dienu vēlāk LABAs iemaksātā nauda jau ceļojusi tālāk uz firmām Āzijā. Vienā mēnesī ieskaitītie desmit tūkstoši tālāk aizgājuši LAA LABA valdes loceklei Jeļenai Šalajevai. Ienākusī nauda noformēta kā dalības vai biedra nauda. Grāmatvedībā pie tiem bijis komentārs “nokrita nauda”.
No LAA LABA norēķinu kontu izdrukām redzams: 2013.gadā tā kopsummā pārskaitīja 49 982,66 LVL un 25 000 USD trešajām personām:
- 10 442,95 LVL uz Tae Young Ltd
- 10 144,62 LVL uz Khemchand Handicraft,
- 9982,84 LVL un 16 000 USD - uz M/S Super Moda Trading LLC, - 9412,84 LVL uz P.T.Delta Dunia Sandang Tekstil
- 9500 USD uz Vinico Fashion LLC
- 10 000 LVL aizdod LAA LABA valdes loceklei Jeļenai Šalajevai.
“Mēs par šo naudas plūsmu arī esam informējuši citas kontrolējošās institūcijas, kuru pienākumos būtu arī tālāk pārbaudīt, kas ar to naudu ir noticis,” saka VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Bindemane.
LAA LABA gada pārskati liecina, ka 2013.gada sākumā tai ilgtermiņa aizdevumos stāvējuši 467 140 eiro. Procentu ienākumi nav redzami.
Vai arodbiedrība LABA, vai tās biedri ir saņēmuši procentus no aizdevumiem, un cik daudz, atbilde neskan pārliecinoši. “Sākotnēji, jā. Tad daļēji tie procentu maksājumi pārtrūka, un šobrīd stāv gaisā. Mums ir prasījuma tiesības .. šīs naudas... Pareizāk sakot - mēs varam prasīt un prasām arodbiedrību apvienībai par šīs te naudas stāvokli šobrīd un viņiem savukārt pēc būtības ir prasījuma tiesības šo naudu atdabūt atpakaļ,” saka Raimonds Gailis.
2013.gadā, ko auditējis Valsts ieņēmumu dienests, naudas plūsma apsīkusi un maksājumi saņemti tikai līdz maijam, kad biedrību apciemoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. 2013.gada pavasarī KNAB uzsāka krimināllietu, izmeklējot iespējamu kukuļņemšanu saistībā ar pasažieru pārvadājumiem Rīgā, kur par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kukuļa nauda bijusi jāmaksā arodbiedrībai. Lietā aizdomās tika turēti Satiksmes departamenta amatpersona Vitālijs Reinbahs un Raimonds Gailis.
RD Satiksmes departamenta amatpersona Vitālijs Reinbahs, kurš šobrīd ir arī arodbiedrības LABA valdes loceklis, uz “de facto” jautājumu par šiem darījumiem atbild: “Es nevarēšu komentēt. Jā, protams, es biju dzirdējis par šo, es esmu lietas kursā, bet es neesmu gatavs jums tieši atbildēt. Bet es varu sazināties ar tiem cilvēkiem, kuri vadīja arodbiedrību tolaik un viņi sazināsies ar jums.”
Ar Vladimiru Cukeru “de facto” neizdevās sazināties.
Valsts ieņēmumu dienests LAA LABA par aizdevuma darījumiem lika samaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka biedrība nebija pildījusi uzdevumus, kas saistīti ar tās noteiktajiem mērķiem. Biedrība VID lēmumu pārsūdzēja tiesā, kas to atstāja spēkā. Raimonds Gailis apliecina, ka spriedumā minētie darījumi saistīti ar to pašu, ko izmeklējis KNAB.
KNAB šobrīd šīs krimināllietas izmeklēšanu plaši nekomentē: “Jūsu minētajā kriminālprocesā joprojām notiek izmeklēšana. Pašlaik procesa virzītājs veic uzraugošā prokurora norādījumu izpildi.”
Gailis noliedz, ka uz Āziju būtu skaitīta tā nauda, ko arodbiedrība LABA saņēmusi no uzņēmuma “Rīgas Satiksme”. 2017.gada pavasarī “Rīgas Satiksme” pārtrauca sadarbību ar Arodbiedrību koordinācijas centru, ko tobrīd jau vadīja Reinbahs un Gailis, un attiecīgi tālāk arī arodbiedrību LABA.
Rīgas Satiksmes Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs Jānis Gailītis: “Arodbiedrībai LABA un Arodbiedrību koordinācijas centram tika lūgts sniegt informāciju par naudas līdzekļu precīzāku izlietojumu. Atbildes pilnībā netika saņemtas, līdz ar ko naudas līdzekļu pārskaitījumi tika pārtraukti, bet LABA iesūdzēja “Rīgas Satiksmi” tiesā par koplīguma punktu nepildīšanu.”
Pārtrūkusi arī arodbiedrības LABA sadarbība ar “Saskaņu”. Tās vadītājs un “Rīgas Satiksmes” kapitāldaļu turētājs Nils Ušakovs par šādiem pārskaitījumiem dzirdot pirmoreiz. “Uzņēmums ir veicis kontroli atbilstoši savai kompetencei. Es kā kapitāldaļu turētāja pārstāvis esmu veicis kontroli par uzņēmumu atbilstoši tām tiesībām un rāmim, kas ir bijis un ir mana kompetencē. Šeit to, ko jūs patreiz rādāt, izraisa daudz, daudz jautājumu,” saka Nils Ušakovs.
LAA LABA aizvien ir nodokļu parādnieks un pēdējos piecus gadus nav iesniegusi arī gada pārskatus.
Laikā, kad VID veica auditu “Latvijas arodbiedrību apvienībā “LABA””, tā prasītos dokumentus dienestam nav sniegusi, norādot, ka dokumenti ir nozaudēti, bet atjaunot tos atteicās.
“Rīgas Satiksme” par dīvainajiem pārskaitījumiem uzzināja no “de facto” un solīja apsvērt, vai un kā varētu vērsties pret bijušajiem sadarbības partneriem - arodbiedrību LABA.