Puse Latvijas iedzīvotāju cieš no hroniska miega trūkuma, liecina aptauja

© Pixabay

Puse Latvijas iedzīvotāju cieš no hroniska miega trūkuma, kamēr Lietuvā no miega trūkuma cieš 30% iedzīvotāju, bet Igaunijā - 40%, liecina pētījumu aģentūras "Norstat" pēc IKEA pasūtījuma veiktā aptauja.

Aptaujā noskaidrots, ka visvairāk laika no savas dzīves Latvijas iedzīvotāji velta darbam (80%), miegam (58%), dzīvei (54%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju iemieg 10 līdz 30 minūšu laikā, kā galveno iemigšanas traucēkli minot domāšanu par darbu (60%).

Aptuveni 70% no aptaujas respondentiem vecumā līdz 40 gadiem apgalvo, ka regulāri cieš no miega trūkuma, savukārt procentuāli tikpat daudz senioru apgalvo, ka ikdienā jūtas labi izgulējušies. Jaunākie iedzīvotāji 18-29 gadu vecumā pret miegu attiecas kā pret dzīves baudu, kamēr iedzīvotāji vecuma grupā, sākot no 60 gadiem, to vērtē kā fizisku nepieciešamību (76%).

Kā galvenos miega "zagļus" iedzīvotāji min darbu (45%), kam seko televizora skatīšanās (34%), mājasdarbi un rūpes par bērniem (33%), kā arī interneta lietošana (29%).

Gandrīz ceturtdaļa jeb 24% respondentu guļ kaili, bet 55% guļ pidžamā. Jo augstāks ienākumu līmenis, jo biežāk respondents izvēlējies gulēt kails. Vairums jeb 75% respondentu guļ uz sāniem, 16% - uz vēdera, 9% - uz muguras.

Aptaujā noskaidrojies, ka katrs otrais guļ gultā, kas ir vismaz sešus gadus veca. Jaunāki cilvēki biežāk maina gultu un guļ vienu līdz piecus gadus vecās gultās, kamēr vecāki cilvēki guļ vairāk nekā desmit gadus vecā gultā.

Respondenti arī norāda, ka gultas veļa nereti ir jaunākais pirkums guļamistabai. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji lieto gultas veļu pasteļtoņos, 33% vīriešu izmanto gultas veļu no dažādiem komplektiem. Tikai 10% aptaujas respondentu izmanto baltu gultas veļu.

Svarīgākie faktori guļamistabas mēbeļu izvēlē 64% respondentu Latvijā ir ērtums, 60% - cena, 55% - stils un 24% - ietekme uz veselību. Tikmēr lietuvieši un igauņi vairāk novērtē ieguvumus veselībai, izvēlas gultasveļu no dabiskiem materiāliem.

Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar citu Baltijas valstu iedzīvotājiem ir mazāk apmierināti ar savu guļamistabu. Apmēram 40% lietuviešu un igauņu neko nevēlētos mainīt savā guļamistabā, bet Latvijā tikai nedaudz vairāk par ceturtdaļu ir pilnībā apmierināti ar savu guļamistabu.

Iekārotākā mēbele guļamistabā vairumam respondentu ir gulta. Savukārt kārotākās izmaiņas jau esošajā guļamistabā ir - mazāk mantu (27%), cita noskaņa (27%) un cits apgaismojums vai mēbeļu izkārtojums (21%).

"IKEA Latvija" Komunikācijas un interjera dizaina nodaļas vadītāja Baiba Freija norādīja, ka Latvijas iedzīvotājiem guļamistaba nereti pilda mantu noliktavas funkciju, tajā ir vājš apgaismojums un trūkst citu risinājumu, kas varētu sekmēt guļamistabas funkcionalitāti.

Viņa aicināja iedzīvotājus labākam miegam guļamistabā turēt mazāk lietu vai arī efektīvi izmantot telpu, lietojot vakuuma maisus segu un spilvenu glabāšanai, lietas turēt, piemēram, naktsgaldiņos, atvilktnēs un kastēs zem gultas, ievērot kārtību skapī.

Pēc viņas teiktā, vairums iedzīvotāju uzskata, ka pārmaiņām guļamistabā būtu nepieciešami 1500 eiro, kamēr tām atļauties var tikai 200 eiro. Tomēr nereti nepieciešami mazāki ieguldījumi. Būtiskākais guļamistabā ir piemērots matracis un spilvens, norāda "IKEA Latvija" Komunikācijas un interjera dizaina nodaļas vadītāja.

Ārsts psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomātikas klīnikas virsārsts Artūrs Miksons pauda pārliecību, ka mūsdienās miegu cilvēki uztver pārāk vieglprātīgi, aizmirstot par miega higiēnu. Taču pirms miega nevajadzētu lietot mobilos telefonus, jo nereti gaisma, kas nāk no elektroniskajām ierīcēm, organismam signalizē, ka ir diena un traucē miegam. Tāpat nevajadzētu ēst pirms gulētiešanas.

Viņš atzina, ka nereti cilvēki naktīs nevar aizmigt, jo pirms miega vai miega laikā turpina tikt galā ar emocionālajiem stresiem. Jāsaprot, kas ikdienā ir tas, kas ir galvenais traucēklis iemigt vakaros. Pēcāk jādomā par to, kā to mainīt un mēģināt to paveikt.

Aptauju veica pētījumu aģentūra "Norstat" pēc IKEA pasūtījuma. Interneta aptaujā šā gada februārī piedalījās gandrīz 2000 respondentu no visām Baltijas valstīm.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.