CVK vadītāja amatam virza bijušo Delnas direktori

 
©F64

Partija Attīstībai/Par! Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatam virza Džordža Sorosa finansētās organizācijas Delna bijušo direktori Diānu Kurpnieci, kuru KNAB vadība pirms aptuveni desmit gadiem disciplināri sodīja par neprofesionālismu un vēlāk arī par to pašu atlaida no amata.

D. Kurpnieces karjera valsts darbā aizsākās 2003. gada martā KNAB sabiedrisko attiecību un sabiedrības informēšanas nodaļas vadītājas amatā. Šajā augstajā amatā viņa pārcēlās tieši no Delnas direktores krēsla, dodot sorosiešiem nopietnu ietekmes sviru jaundibinātajā tiesībsargājošajā struktūrā.

Jāatgādina arī tāda būtiski nianse, ka tieši 2003. gada martā KNAB sāka strādāt ēkā Alberta ielā 13 - tajā pašā, kurā mitinājās Sorosa fonds Latvija un tā apakšstruktūras. Neizbēgami KNAB darbinieki un sorosieši ikdienas gaitās satikās blakusesošajās Rīgas klusā centra kafejnīcās, kas drīz vien radīja galvassāpes KNAB slepenības režīma nodrošinātājiem, un KNAB nācās pārcelties uz citu Rīgas rajonu.

Darbu KNAB D. Kurpniece sāka ar viņu ļoti labi raksturojošu skandālu, par ko saglabājusies šāda LETA ziņa: «Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņo, ka šodien, 27. martā, laikrakstā Diena publikācijā Sargsuns ar vairākiem saimniekiem paustā informācija nav Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja oficiālais viedoklis un laikraksts ir devis solījumu to atsaukt 28. marta numurā. Rakstā minēto viedokli Diāna Kurpniece pauda jau 14. martā, vēl nebūdama KNAB amatpersona, bet gan kā Sabiedrības par atklātību - Delna direktore.»

«Lasīt nelasīju, bet nosodu!»

Arī turpmāk D. Kurpniece no lietpratējiem izpelnījās asu kritiku gan par savu profesionālo darbību KNAB, gan par cilvēcisko attieksmi pret citiem viedokļiem.

Piemēram, 2008. gada oktobrī intervijā Neatkarīgajai politologs un foto mākslinieks Mārcis Bendiks, taujāts, kādēļ Latvijas politiskā vara pakļaujas sorosiešu diktātam un ar kādām metodēm sorosieši nodrošina savu ietekmi, atminējās savu pieredzi saskarsmē ar D. Kurpnieci: «Reiz, kad Sarmīte Ēlerte televīzijā rupji samelojās, sakot, ka Sorosa fonds Latvija finansēšana ir pilnīgi atklāta, es Transparency International aizsūtīju vēstulīti ar lūgumu redzēt viņu finanses. Es saņēmu fantastiski rupju atbildi, par ko, protams, pastāstīju Latvijas Radio raidījumā Rīta rosme. Raidījums izskanēja ēterā, un neilgi pēc tam saņēmu e-pasta vēstuli, ko bija parakstījusi Delnas tā laika direktore Diāna Kurpniece. Vēstule sākās ar vārdiem: «Lai arī es jūsu raidījumu nedzirdēju, tomēr es vēlētos jums norādīt…» Šim teikumam sekoja četras secīgas muļķības, kurās norādīts, kā man bija jārīkojas. Cilvēks, kurš atļāvies uzrakstīt šādu vēstuli, pat nenoklausoties raidījumu, ir sovjetisks preteklis, kas neko nejēdz nedz žurnālistikā, nedz publiskajā komunikācijā. Bet šis cilvēks šobrīd ir KNAB preses sekretārs.»

«Zemapziņas izprovocētas atklāsmes»

2009. gada novembrī ar tālaika KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša rīkojumu tika ierosināta disciplinārlieta sakarā ar D. Kurpnieces izteikumiem kādā no TV3 raidījumiem, kā arī sakarā ar viņas rīcību, nepietiekami organizējot ASV vēstnieces Džūditas Gārberes vizīti KNAB.

KNAB priekšniekam bija aizdomas, ka D. Kurpniece speciāli nav sagaidījusi ASV vēstnieci, kura nepiedodami ilgi bijusi spiesta gaidīt KNAB koridoros. Tādējādi pārkāptas pieklājības normas un ārvalstu amatpersonu uzņemšanas etiķete, augstajā viešņā radot negatīvu iespaidu par kārtību Latvijas valsts pārvaldē.

Savukārt D. Kurpnieces izteikumos TV3 skanēja pārmetums, ka tobrīd vēl jaunā priekšnieka N. Vilnīša vadībā KNAB ir sācis strādāt mazāk aktīvi nekā iepriekšējā priekšnieka Alekseja Loskutova laikā.

KNAB disciplinārlietas komisija konstatēja, ka D. Kurpniece TV3 raidījumā teikusi: «Mēs redzam, ka faktiski pieaug tā saucamais tiesiskais nihilisms. Ja, ēē, hm, pirms kāda laika, nu tad jau, kad, nu, KNABs aktīvāk strādāja, faktiski, nu, valsts amatpersonas diezgan lielā mērā, nu, bijājās, ka viņas varētu tikt sauktas pie atbildības, pieķertas, ka KNAB vērsīsies pret jums, mmm, pret šiem cilvēkiem; tad šobrīd mēs pat dzirdam tādus faktus, kā mums prasa, kas mums par to būs, cik liela administratīvā atbildība... nu labi, es samaksāšu, un kas tad no tā.»

D. Kurpniece vainu novēla uz žurnālistu - TV3 žurnālists viņas teikto esot izrāvis no konteksta un pēkšņi uzdevis viņai pilnīgi negaidītu jautājumu. «Jautājums mani pārsteidza un bija negaidīts, tādēļ saminstinājos un, domājot par to, kam īpaši pievērsīšu uzmanību savā tekstā, neveikli izteicu frāzes, kas mijās ar valodas raustīšanu un bubināšanu zem deguna, un vairāk bija zemapziņas izprovocēta atklāsme nekā apzināta runa,» rakstiski KNAB komisijai notikušo klāstīja D. Kurpniece.

«Protams, esmu KNAB atbildīga par sabiedrisko attiecību jautājumiem un gadu gadiem esmu rūpējusies par biroja prestiža celšanu, kur ietilpst arī KNAB darbības pozitīvo pušu un sasniegumu īpaša izcelšana un negatīvo aspektu pietušēšana; labi pārzinu komunikācijā izmantotās standartfrāzes..., tādēļ vajadzēja arī šajā situācijā izturēt līdz galam un neuzķerties žurnālistu provokācijai,» paskaidrojumā rakstīja D. Kurpniece.

Iznīcinātie videoieraksti

Kā attaisnojumu sev viņa minēja nespēju melot ilgstoši: «Diemžēl ātrumā nespēju atrisināt dilemmu: korupcijas apmēri pieaug, bet KNAB vairāku mēnešu garumā nav nācis publiskajā telpā ar paziņojumiem par atklātiem nozīmīgiem korupcijas gadījumiem, kas ir notikuši tieši krīzes apstākļos, tādēļ izteicos tik neuzmanīgi. Atzīstos: acīmredzot nespēju ilgstoši publiski melot un stresa situācijā nevaru noslēpt savu patieso attieksmi.»

Disciplinārlietas komisija, lemjot par disciplinārsoda noteikšanu, secināja, ka D. Kurpniece ar saviem izteikumiem ir kaitējusi KNAB kopējam tēlam un tādējādi pārkāpusi Ētikas kodeksu, tomēr «minētie pārkāpumi ir izdarīti aiz neuzmanības un pastāv vainu mīkstinošs apstāklis - D. Kurpniece nožēlo savu rīcību».

Savukārt attiecībā uz ASV vēstnieces vizītes organizēšanu komisija konstatēja, ka pirms šīs vizītes KNAB priekšnieks D. Kurpniecei nekādus uzdevumus nav devis un nav speciāli arī prasījis viņas piedalīšanos vizītes organizēšanā, līdz ar to D. Kurpniece nav pārkāpusi darba kārtības noteikumus. Vēstniece ieradusies agrāk par noteikto laiku un iekļuvusi KNAB ēkā, neizmantojot domofonu. Tomēr komisijai neizdevās arī noskaidrot, kā tad īsti ASV vēstniecei izdevies iekļūt labi apsargātajā ēkā, neziņojot par savu ierašanos, jo novērošanas kameru ieraksti bijuši iznīcināti. Ņemot vērā iepriekšminēto, disciplinārlietu komisija ierosināja D. Kurpniecei izteikt mutisku brīdinājumu un uzskatīt šo lietu par izbeigtu.

Zems novērtējums

2011. gada jūnijā N. Vilnītis tika atstādināts no KNAB priekšnieka amata un priekšnieka pienākumus nu jau pavisam oficiāli sāka pildīt Juta Strīķe. Arī D. Kurpniecei tika paaugstinājums - viņa kļuva par KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju.

2011. gada novembrī Saeima par KNAB vadītāju apstiprināja Jaroslavu Streļčenoku. Viņa vadības laikā presē noplūda KNAB darbinieku novērtēšanas anketas. Viszemāko, D līmeni bija izpelnījušies trīs darbinieki - KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja D. Kurpniece un Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, tagadējais Saeimas deputāts Juris Jurašs. Šāds vērtējums nozīmēja to, ka pusgada laikā no vērtējuma brīža šīm amatpersonām jāveic jauns novērtējums un, ja viņi darbu neuzlabo, tad amati jāatstāj. Dažus gadus pēc šī novērtējuma tā arī notika. J. Strīķe un J. Jurašs devās politikā, bet D. Kurpniece tagad cer viņiem pievienoties jau kā valsts amatpersona CVK vadītājas amatā.

Novērtēšanas anketās bija lasāms, ka D. Kurpniece ir atļāvusies «izņirgāt» priekšnieka viedokli. D. Kurpnieces visvarenības apziņa izpaudusies pat sarakstē ar augstākajām valsts amatpersonām. Vērtējumā teikts, ka ielūgumi uz D. Kurpnieces nodaļas rīkoto pasākumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim «tika sagatavoti nekvalitatīvi, ar stilistiskām kļūdām un lietojot uzrunu, kas neatbilst amatpersonu statusam».

D. Kurpniece zemajam novērtējumam nepiekrita, norādot, ka pie visa vainojama J. Streļčenoka rīcība, kurā saskatāmas «bosinga un mobinga» (divi psiholoģiskā terora paveidi darbavietā) pazīmes.

Kopīgās intereses

Nav nekāds brīnums, ka Attīstībai/Par! augstajam valsts amatam virza D. Kurpnieci. Attīstībai/Par! sastāvdaļā - partijā Par! - sorosiešu ietekme ir noteicoša. No šīs partijas 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja 10 sorosieši, no kuriem pieci arī tika ievēlēti (pavisam no Attīstībai/Par! ievēlēti 13 deputāti).

Nav arī nekādu šaubu, ka D. Kurpnieces virzīšana stiprinās Attīstībai/Par! sadarbību ar Bordāna Jauno konservatīvo partiju, kurā savukārt toni diktē D. Kurpnieces domubiedri un bijušie kolēģi KNAB - gan kā Saeimas deputāti (J. Strīķe, J. Jurašs, Uldis Budriķis), gan kā deputātu palīgi. Kā jau rakstīts, J. Bordāns kā savu deputāta palīgu bija izvēlējies bijušo KNAB Operatīvo pasākumu nodaļas vadītāju Jāni Circenu, J. Juraša deputāta palīgs ir bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieka vietnieks Mārtiņš Lode, Krišjānis Feldmans par palīdzi sākotnēji bija izraudzījies KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietnieci Signi Boli. Šīs partijas Saeimas frakcijas vecākā konsultante ir bijusī KNAB Juridiskās nodaļas vadītāja Ilze Draveniece, bet par satiksmes ministra Tāļa Linkaita padomnieku ir kļuvis bijušais KNAB opers Uģis Upenieks.