Lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti, lidostu asistentiem būtu nepieciešama labāka apmācība, Eiropas Civilās Aviācijas konferencē sacīja organizācijas "Sustento" vadītāja, Eiropas foruma cilvēkiem ar invaliditāti (EDF) ģenerālsekretāre Gunta Anča.
Anča uzsvēra vairākus būtiskus jautājumus, kas ir svarīgi tiešajiem pakalpojuma izmantotājiem. "Mums aizvien šķiet, ka lidostu asistentiem būtu nepieciešama labāka apmācība. Kā rāda pieredze, atsauksmes par palīdzību mazajās lidostās bieži ir ievērojami labākas nekā par līdzīgu palīdzību lielajās lidostās. Tas norāda, ka privātais kontakts un individualizēta pieeja katram klientam ir ļoti būtiska," sacīja Anča.
Pēc viņas domām, svarīgi, lai lidosta visos pakalpojuma plānošanas, nodrošināšanas un novērtēšanas posmos iesaistītu pašu cilvēku ar invaliditāti organizācijas. Ančas ieskatā, tas dotu iespēju veidot vēl labāku pakalpojumu.
Tāpat "Sustento" vadītāja uzskata, ka ne mazāk būtiski ir nodrošināt arī regulāru pakalpojuma kontroli, lai nesanāk tā, ka lidostas ratiņkrēslam jau vairākus mēnešus ir pārplīsusi riepa, bet nevienu tas īsti neinteresējot.
Kā informēja "Sustento", Eiropas Civilās Aviācijas konferencē, kas bija veltīta personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, Anča uzstājās ar ziņojumu par situāciju Eiropas lidostās.
Pēc "Sustento" paustā, 2006. gadā tika pieņemta Eiropas parlamenta un padomes regula personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu. Tā nosaka visā Eiropas Savienībā vienotu kārtību, kā cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām var ceļot ar lidmašīnu. "Kaut kāda veida palīdzība lidostās tika piedāvāta arī iepriekš, vienīgi katra jauna reize citā lidostā ceļotājam bija pārsteigumu pilna, jo nebija skaidrs, vai un kāda palīdzība tiks piedāvāta," skaidroja organizācijā.
Balstoties uz jauno regulu, viss, kā skaidroja "Sustento" tika sakārtots, un katrs, kas iegādājās biļeti lidojumam ar jebkuru aviolīniju, papildus piemaksāja nelielu naudas summu, kas uzkrājas un veido bāzi, ko lidosta var izmantot, lai palīdzētu tikt līdz lidmašīnai un iekāpt tajā tiem, kam pašu spēkiem to izdarīt ir grūti. Lielākoties tie ir pasažieri ar invaliditāti, bet diezgan bieži palīdzība vajadzīga gan sportistiem, kas spēles laikā savainojušies un nespēj paiet, gan kādam slēpotājam, kas salauzis kāju un uz mājām vairs netiek, piebilda organizācijā.
Kā informēja "Sustento", Eiropas Civilās Aviācijas konferences laikā notika saruna par to, cik vienkārši vai sarežģīti ir izprast sagatavoto regulu, jo tās realizācijas laikā aizvien rodas jauni un jauni jautājumi. Piemēram, kā noteikt, vai cilvēkam šāds pakalpojums patiešām ir vajadzīgs vai arī viņš to izmanto tikai tāpēc, ka slikti zina valodu. Pakalpojuma lietotāju skaits pēdējo gadu laikā ir strauji audzis - pat vairākas reizes. Iespējams, ka to aizvien vairāk izmanto gados veci cilvēki, bet ir arī gadījumi, kad manīta ļaunprātīga lietošana. Pasākumā daudz tika runāts arī par to, cik lielā mērā saistīta cena un pakalpojuma kvalitāte, kā arī spriests par iespēju apmainīties ar labo praksi visā Eiropā.
"Sustento" norādīja, ka arī starptautiskā lidosta "Rīga" no katra sava pasažiera, kas lido uz dažādām pasaules valstīm, saņem 28 centus. "Tā ir nauda, kas tiek izmantota, lai algotu asistentus, kas pavada cilvēkus lidostā un palīdz iekāpt un izkāpt no lidmašīnas, lai iegādātos īpašus ratiņkrēslus, kas ir tik šauri, ka ar tiem iespējams izbraukt caur lidmašīnas sēdekļu rindām, lai nopirktu mašīnas jeb liftus, kas pasažieri paceļ tieši pie lidmašīnas durvīm. "Iespējams, ka šos līdzekļus daļēji varēs izmanot arī, lai iebūvētu slīdošo lenti garajā jaunā termināla koridorā. Ja šāda lenta būtu, ceļš uz lidmašīnu kļūtu daudz vieglāks," norādīja organizācijā.