Ja budžetā neatradīs naudu lielākām skolotāju algām, pedagogi rīkos streiku

Pēc LIZDA ārkārtas padomes slēgtās daļas sēdes Vanaga norādīja, ka padomes locekļi bija vienoti pārliecībā par to, ka ir jāpastāv par savām tiesībām un normatīvajos aktos noteiktā pildīšanu, cenšoties panākt iepriekš valdībā apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi.

LIZDA apņēmusies sagaidīt, vai valdība 2019.gada budžeta projektā iekļaus papildu nepieciešamos līdzekļus pedagogu algu celšanai. Ja līdz šim tematam veltītai valdības sēdei marta sākumā tas netiks darīts, aprīlī paredzēts rīkot protesta akciju. Tā varētu notikt brīdī, kas šī gada budžetu pirmajā lasījumā skatīs Saeima.

Vanaga pastāstīja, ka protesta akcijā varētu piedalīties vismaz 2500 izglītības darbinieki.

Arodbiedrība cer, ka pirms otrā lasījuma, reaģējot uz pedagogu protestiem, spēs budžetā iekļaut papildu līdzekļus pedagogu algām. Ja tas nenotiks, tad pedagogi gatavosies streikam.

Pagaidām streika formāts vēl nav nolemts, taču tas varētu notikt pavasarī. Vanaga gan piekodināja, ka, ja streiks notiks, tad tas vairs neparedzēs skolēnu pieskatīšanu, kā tas bijis pēdējā LIZDA rīkotajā pedagogu streikā.

Šodien LIZDA padome vēl uzklausīja valdības pārstāvjus, taču jau līdz šim Ministru kabineta locekļi norādījuši, ka pedagogu darba samaksas palielinājums skatāms 2020.gada budžeta kontekstā.

Arī pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) uzklausīšanas LIZDA padome nemainīja savu uzstādījumu par atalgojuma palielināšanas pieprasīšanu, nobalsojot par virzīšanos uz protesta akcijām, ja 2019.gada budžetā netiks rasti līdzekļi grafika pildīšanai vēl šajā gadā.

Kā ziņots, pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā, izriet no Kariņa iepriekš sacītā žurnālistiem. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz "vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem",- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, "kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu", skaidroja Kariņš.

Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks, kurš paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro 2019.gada septembrī bija plānots celt līdz 750 eiro, 2020.gada septembrī - līdz 790 eiro, 2021.gada septembrī - līdz 830 eiro un 2022.gada septembrī - līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022.gadam.

Šuplinska solīja, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšana būs Izglītības un zinātnes ministrijas pirmā prioritāte 2020.gadā.