Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS "Swedbank" nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, sacīja "Swedbank" Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.
"Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu," viņš norādīja.
Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, "Swedbank" izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas "Swedbank" klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.
Trešdien publicētā izmeklēšanā, kas ilga gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 "Swedbank" klientu, kuru darbība atbilst vairākiem "sarkanajiem karogiem" jeb aizdomas raisošām pazīmēm. Piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.
"Re:Baltica" norāda, ka aizdomīgie pārskaitījumi notika starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas filiālēm 2007.-2015.gadā. Aizdomīgo pārskaitījumu kopsumma bija 5,8 miljardus ASV dolāru. No tiem 26 miljoni ASV dolāru saistīti ar lielāko Krievijas nodokļu izkrāpšanas lietu, ko izmeklēja jurists Sergejs Magņitskis un kura noveda pie viņa nāves cietumā. 26 miljoni ASV dolāru caur aptuveni 50 kontiem no "Danske Bank" uz "Swedbank" tika pārskaitīti caur firmām, kas izmantotas Magņitska atklātās naudas atmazgāšanas afēras laikā no 2008.gada līdz 2009.gadam.
"Re:Baltica" informēja, ka uzņēmums "Aora" 2013.gadā vairākos pārskaitījumos saņēma 1,4 miljonus eiro no Lielbritānijas firmas "LCM Alliance LLP". Kompānija ar šādu nosaukumu minēta kā viens no galvenajiem naudas atmazgāšanas kanāliem "Azerbaidžānas laundromātā".
Uzņēmums "Baltthermo" no 2008.gada līdz 2011.gadam no vairākām ārzonu firmām saņēma apmēram miljonu ASV dolāru par gāzes apkures katliem un to aprīkojumu, kas tirgoti Krievijā. Uzņēmums "Zelta bruģis" laika posmā no 2014.gada līdz 2015.gadam kopumā no kādas Honkongas firmas saņēma nepilnus 30 miljonus ASV dolāru kā aizdevumu. Bet "Zov Group" 2012.gadā vairākos pārskaitījumos saņēmusi 278 000 eiro no Honkongā reģistrētās "Evergreat Impex Limited" "tehnoloģijas aprīkojumam".
Savukārt "Swedbank" Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā atzina, ka banka nedrīkst publiski komentēt informāciju par tās klientiem, tajā skaitā - bijušajiem.
"Daļēji tas ir saistīts ar banku darbību, kas balstās uz konfidencialitātes principiem, bet lielākoties tas ir saistīts ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kas aizliedz informēt klientus vai trešās personas par ziņojumiem, kas nodoti finanšu noziegumus izmeklējošajām iestādēm," skaidroja Bogdanovs.
Viņš uzsvēra, ka "Swedbank" centieni novērst naudas atmazgāšanas gadījumus cita starpā var balstīties arī uz ārēji saņemtiem brīdinājumiem, kā vienu no piemēriem minot publiski izskanējušu informāciju.
"Viens no šādiem piemēriem ir Magņitska lieta, kā arī informācija, kas parādījās mediju telpā par "Danske Bank". Taču, neskatoties uz augstāk minēto, tas mums nedod tiesības pārkāpt konfidencialitātes principus vai arī izpaust informāciju, kas likuma kārtībā ir sniedzama tikai finanšu noziegumus izmeklējošajām iestādēm," pauda "Swedbank" pārstāvis.
Komentējot jautājumu par to, kā "Swedbank" pārliecinās, ka firmas tiešām nodarbojas ar to, ko norāda dokumentos vai gada pārskatos, Bogdanovs norādīja, ka banka pārbauda klienta sadarbības partnerus dažādās datu bāzēs, tai skaitā šo sadarbības partneru dalībnieku un patieso labuma guvēju reputāciju, iegūst dokumentus, kas pamato konkrētos darījumus, kurus klients ir veicis. Tāpat banka salīdzina klienta aktivitāti ar citu līdzīgu klientu aktivitāti, kas darbojas līdzīgā nozarē, kā arī veic citus pasākumus, kurus bankas darbinieks uzskata par nepieciešamiem un atbilstošiem, lai iegūtu pārliecību, ka klients veic reālu saimniecisko darbību.