Latvija līdz šim nav veiksmīgi realizējusi atjaunojamo energoresursu (AER) plašākas izmantošanas politiku, secinājuši "Sorosa fonda - Latvija" (SFL) atbalstītā pētījuma "Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" autori.
Pētījumā konstatēts, ka laika posmā no 2000. līdz 2008.gadam Latvijas enerģētikas nozares radītais siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju daudzums palielinājās par 14,7% jeb aptuveni 1,5% gadā. Galvenais emisiju palielināšanās daudzums bija ekonomikas straujā attīstība, tāpat to ietekmēja arī fosilās primārās enerģijas daļas pieaugums.
Turpretim AER izmantošana šajā laika posmā auga lēnāk par fosilo energoresursu izmantošanu, jo AER daļa kopējā primāro energoresursu patēriņā kopš 2000.gada svārstās ap 30%, teikts pētījumā.
Lai nodrošinātu, ka Latvija 2020.gadā sasniedz savu mērķi - 40% no AER saražotās enerģijas īpatsvaru, valstij būtu jāpalielina AER izmantošana. Ņemot vērā to, ka kopš 2005.gada no AER saražotās enerģijas īpatsvarā ir vērojams kritums par 2,5 procentpunktiem, tad, lai atgrieztos uz AER īpatsvara pieauguma trajektorijas 2011.gadā, AER daļa ir jāpalielina par 3,8 procentpunktiem, bet līdz 2020.gadam - par 10,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2008.gadu, norāda pētījuma autori.
Tas nozīmē, ka ir nepieciešams izstrādāt AER atbalsta politiku, kura darbotos veiksmīgāk par iepriekšējo, turklāt tai būtu jāaptver ne tikai elektroenerģijas ražošanas, bet arī siltumenerģijas (tai skaitā centralizētās siltumenerģijas) un transporta degvielas sektors, iesaka pētījuma autori.
Kā ziņots, īstenojot Latvijas attīstības scenāriju ar AER plašāku izmantošanu - līdz 40% no kopējā enerģijas gala patēriņa 2020.gadā, tiktu radītas apmēram 8500 tiešās un netiešās jaunās darbavietas, kā arī sagādāti 56 miljonu latu papildu ienākumu gadā valsts un pašvaldību budžetos nodokļu veidā.
Šāds secinājums 15.jūlijā tika izteikts diskusijā "Atjaunojamā enerģija ekonomikas sildīšanai" un SFL atbalstītā pētījuma "Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" rezultātu prezentācijā.
"AER plašāka izmantošana ļautu ievērojami uzlabot Latvijas ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanā. Tā, piemēram, viena miljona kubikmetru koksnes papildus izmantošana enerģētikā, aizstājot importētos energoresursus, varētu uzlabot ārējo tirdzniecības bilanci par aptuveni 3,3% jeb par 51 miljonu eiro (35 miljoniem latu). Šos finanšu resursus būtu iespējams ieguldīt Latvijas ekonomikas attīstībā, kas ilgtermiņā spētu veidot jaunus ražošanas uzņēmumus un darbavietas," sacīja viens no pētījuma autoriem, Fizikālās enerģētikas institūta pētnieks Gaidis Klāvs.
SFL atbalstītajā pētījumā "Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" analizēta atjaunojamo energoresursu pieejamība Latvijā un to ietekme uz vidi, ekonomiku un sociālajiem faktoriem.
Atjaunojamie energoresursi var spēlēt nozīmīgu lomu ne tikai enerģijas apgādes drošuma paaugstināšanai un klimata pārmaiņu samazināšanas politikas realizēšanai, bet arī dod ieguldījumu Latvijas ekonomikas atveseļošanā. Pētījuma mērķis ir parādīt ieguvumus, iespējamos riskus un zaudējumus, Latvijai aktīvi pārejot uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, aizstājot importētos fosilos energoresursus.
Pētījuma autori ir Fizikālās enerģētikas institūta pētnieki Gaidis Klāvs, Antra Kundziņa, neatkarīgais enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš un SFL Ilgtspējīgās attīstības programmas direktors Jānis Reķis.
Ar pētījumu "Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" SFL turpina ilgtspējīgas attīstības programmas aktivitātes, kas meklē risinājumus Latvijas enerģētikas jomas aktuālajiem jautājumiem. 2009.gada decembrī prezentētā pētījuma "Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru" aizsāktā tematika attīstīta, veltot īpašu uzmanību atjaunojamajiem energoresursiem.