Aptiekās Ukrainas kūrortpilsētā Odesā plašā sortimentā var nopirkt Latvijā ražotās zāles, taču telekompānijas TV3 raidījuma "Nekā personīga" uzmanību piesaistījis fakts, ka, pārrēķinot cenas no Ukrainas grivnām uz latiem, iznāk, ka Latvijas medikamenti pilsētā pie Melnās jūras maksā no divām līdz pat sešām reizēm lētāk, nekā valstī, kur tie ražoti.
Piemēram, sirds zāles "Mildronāts" Ukrainā maksā 4,16 latus, bet Rīgā - 7,36 latus. Ginekoloģisko slimību ārstēšanai domātās zāles "Furamags" Ukrainā maksā - 3,09 latus, bet Rīgā - 6,93 latus. Zāles pret alerģijām "Fenkarols" Ukrainas aptiekās cena ir 1,1 lats, bet Rīgā 3,1 lats.
Savukārt infekcijas ārstējošās zāles "Furadonin" Odesā maksā 76 santīmus, Rīgā - 4,3 latus, bet "Olainfarm" ražotajam pretgripas līdzeklim "Remantadīns" cena atšķiras vairāk nekā sešas reizes - ukraiņi tās pērk par 1,28 latiem, kamēr Rīgas aptiekās "Remantadīna" cena ir aptuveni 8,5 lati.
"Grindeks" un "Olainfarm" tik lielas cenu atšķirības īsti paskaidrot nevar - atsaucas uz grivnas devalvāciju pagājušajā gadā un stāsta, ka zāles Ukrainā iepirktas kaut kad sen, kad tās bijušas lētas.
Zāļu ražotāji uzskata, ka vainīgi tirgotāji, kuri negodīgā veidā zāļu cenas rūpnīcās nokaulē, bet pārdod ar krietnu uzcenojumu. Gluži pretējo apgalvo lieltirgotavas - vainīgi ražotāji.
"Farmācijas joma ir ļoti stingri reglamentēta un nekāda lielāka piecenojuma pielikšana nekā ir noteikts likumā nav iespējama. Un to jautājumu, kāpēc Latvijā remantadīns maksā krietni dārgāk nekā Krievijā var atbildēt tikai pats ražotājs," raidījumam skaidro Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Lībķens.
Zāļu cenu uzpūšanā medikamentu tirgus dalībnieki visi kā viens savu vainu noliedz. Tomēr milzīgās cenu atšķirības tas neizskaidro.
Kā norāda "Nekā personīga", vislielākā iespēja manipulēt ar cenu ir pašam ražotājam - viņam cena nav jāpamato, tikai jādara zināma uzraugošajām iestādēm. Piecenojumus, ko uzliek zāļu lieltirgotāji un aptiekas, uzrauga stingrāk, tāpēc seškārtīgi cenu pacelt tie nevar.
Otrs apstāklis, kas liecina, ka zāļu pašizmaksa ir nesamērīgi mazāka, nekā pārdošanas cena, ir apjoma atlaides, ko ražotāji piešķir tirgotājiem. Par to apjomiem tirgus dalībnieki sazvērnieciski klusē, bet skaidrs, ka zaudējumus no tā necieš ne ražotājs, ne pārdevējs, norāda "Nekā personīga".