Ekonomikas ministrs pēc OIK atcelšanas domās par "zaļās" enerģijas veicināšanu

Ministrs norādīja, ka ir daudz veidu, kā veicināt "zaļo" enerģiju, tomēr viņam patlaban neesot detalizēta plāna, kā to īstenot. Taču kā vienu no variantiem Nemiro minēja iespēju izvērtēt, kuru "zaļās" enerģijas veidu atbalstīt primāri, piemēram, vēja enerģiju.

"Lietuvā vēja enerģijas atbalsts ir plašs, turpretī Latvijā tas ir vismazākais Baltijas valstīs. Vēja enerģijas tirgus cena ir vismazāk pārkompensējamā virs biržas cenas. Tajā pašā laikā gāzes koģenerācijas stacijām ir izdots ļoti daudz atļauju - četras reizes vairāk, nekā tas Latvijas enerģijai ir nepieciešams," stāstīja ekonomikas ministrs.

Aicināts vērtēt sabiedrības pretestību pret atsevišķu investoru pausto vēlmi attīstīt vēja turbīnu parkus Latvijā, Nemiro minēja, ka atbilstoši vairākiem pētījumiem Latvijā ir vien četras vietas, kur ir ekonomisks pamats veidot vēja parkus, turklāt to tuvumā ir maz apdzīvotu vietu. "Investori pat pauduši priekšlikumu būvēt vēja parkus jūrā, kur iedzīvotāji netiktu traucēti, bet galvenais jautājums ir par ekonomisko izdevīgumu. Katrā ziņā vēja parku attīstīšana ir pašu uzņēmēju ziņā," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Iepriekš Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Toms Nāburgs aģentūrai LETA stāstīja, ka Latvijā ir visi priekšnoteikumi vēja enerģijas ražošanai, bet nozares attīstību traucē politiskās vīzijas trūkums. "Vēja resurss ir ļoti labs visā Latvijas teritorijā. Praktiski visa Kurzeme 100 metru augstumā atbilst vēja enerģijas ražošanas prasībām. Varētu likties, ka pārējā Latvijas teritorija nav tik progresīva, bet virs 100 metru augstuma visā Latvijā vēja enerģija ir pietiekoša," viņš sacīja.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā pamatproblēma ir normatīvais regulējums, kas traucē nozarei veiksmīgi attīstīties - nav skaidras enerģētikas politikas un vīzijas, kā attīstīsies Latvijas enerģētikas nozare. Savukārt komersanti nevar strādāt, nesaprotot, uz ko virzās valsts.