Šogad Lielā Talka notiks 27.aprīlī un tajā aicināsim cilvēkus ne tikai vākt atkritumus, bet arī tos vācot šķirot. Tas tiks darīts, lai veicinātu izpratni par plastmasas piesārņojumu, tās kaitīgo ietekmi uz vidi un izpratni par plastmasu kā videi bīstamu atkritumu, kas rada augsnes piesārņojumu un siltuma akumulāciju augsnē un ūdeņos. Iedzīvotāji tiks aicināti talkā šķirot, atdalot plastmasu no citiem atkritumiem.
Tāpēc talku vietām tiks piešķirti zilas un baltas krāsas maisi. Zilie tiks paredzēti plastmasai, baltie - citiem atkritumiem. Centīsimies kopīgiem spēkiem skaidrot šo aktivitāti, un paralēli tas palīdzēs saprast, cik dabā ir plastmasas atkritumu un kā rast adekvātāko risinājumu, sadarbojoties ar pašvaldībām un citām institūcijām. Aicinām iedzīvotājus aktīvi iesaistīties interaktīvajā piesārņoto vietu reģistrēšanas kartē www.talkas.lv sadaļā “Kartes”, kas tiks atvērta līdz ar sniega nokušanu. Talkas vietu reģistrācija www.talkas.lv sāksies, kā ierasts, mēnesi pirms talkas, šogad - ar š.g. 27.martu.
Šogad īpaši aicinām skolu un augstskolu jauniešus dalīties ar idejām, kā samazināt piesārņojumu, kāds iepakojums būtu tas, kas aizstātu plastmasas iepakojumu. Tāpat aicinām doties atkritumu “medībās” un, izmantojot aplikāciju “Vides SOS” (http://www.videssos.lv) , sūtīt informāciju par piesārņotajām vietām, kā arī par bīstamākajiem, interesantākajiem gadījumiem monitoringa nolūkos paralēli sūtīt uz talkas@talkas.lv informāciju, lai sekotu līdzi situācijai.
“Domājot par Latvijas nākamajiem 100 (LV200), es vēlos talkas tradīciju pacelt jaunā kvalitātē, galvenokārt akcentējot sabiedrības izglītošanu, kā arī informēšanu par pasaules norisēm vides jomā, jo Latvija nevar dzīvot atrauti no visas pasaules. Mūsu nācijas dzīvesziņa ir cieši saistīta ar dabu, tā ir mūsu laime un tai arī jābūt mūsu prioritātei, ko ir jāsaglabā un par kuru ir jācīnās, jo tā skar būtiskākās dzīves sastāvdaļas - veselību, dabas daudzveidību un spēju izdzīvot, pasaules apstākļiem strauji mainoties. Es redzu Latviju kā vienu no valstīm, kas var parādīt pasaulei, pa kuru ceļu ir jāiet vismaz tajā izpratnē, ka pret dabu ir jāizturas ar milzīgu cieņu. Daba savā dievišķajā skaistumā ir perfekta un harmoniska, un mums ir ne tikai jāmācās PAR dabu, bet galvenokārt mums jāmācās NO dabas, “ uzsver Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme.
Ir skaidrs, ka tikai atkritumu vākšana nav vienīgais atrisinājums ekoloģiskajai krīzei, ir vajadzīgs visu līmeņu plašs skatījums par jauniem ekonomikas modeļiem, izglītību, ilgtspējības risinājumiem. Arī caur Lielo Talku arvien plašāk raudzīsimies uz vides veselības jautājumiem, rādot piemēru daudzām pasaules valstīm par to, kas ir patiess izdevīgums un ieguvums, domājot par Latvijas izaugsmi un mūsu nākamajām paaudzēm.
10 gadu garumā Lielajā Talkā kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku, un talkojuši latvieši ir arī citās pasaules valstīs. Atkritumu daudzums ir vairāk nekā par pusi samazinājies, salīdzinot ar 2008. gadu; 2018. gada talkā tas jau bija samazinājies uz pusi, salīdzinot ar 2017. gadu. Daudzviet pašvaldību teritorijās vairs nav atrodami atkritumi, tāpēc talkas vietās tiek organizētas apkārtnes labiekārtošanas un koku stādīšanas talkas.
Šie fakti ir apliecinājums tam, ka Lielā Talka ir konsekventi virzījusies izvēlētā mērķa - tīras un zaļas valsts virzienā. Talka kā lielākais izglītojošais un vides sakopšanas ikgadējais notikums ir nesusi auglīgus rezultātus, un arī uz priekšu tai būs nozīmīga loma vides sakopšanā, bet, būtiskākais, - cilvēku attieksmes un paradumu maiņā.