Ķuzis: Amatpersonas par nolaidību dziesmu svētku laikā pie kriminālatbildības saukt nav iespējams

Pie pašreizējām likumu normām un normatīvajos aktos noteiktā nevienu amatpersonu par bezatbildību vai nolaidību X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā pie kriminālatbildības nav iespējams saukt, tā uzskata Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis.

Ķuzis aģentūrai LETA norādīja, ka pagaidām policijā arī nav saņemts neviens iesniegums, kurā bērnu vecāki vai skolotāji būtu pauduši kādu neapmierinātību vai pārmetumus svētku organizatoriem.

Kā iepriekš vēstīja telekompānijas LNT raidījums "Degpunktā", vienam no deju svētku dalībniekiem, pusaudzim Bogdanam, karstuma un pārslodzes dēļ pēc koncerta apstājusies sirdsdarbība. Jau vēlāk mediķi slimnīcā konstatēja, ka zēnam tā bija iedzimta kaite, kas, protams, karstā laikā varēja pasliktināt veselības stāvokli.

Pat ja Bogdana māte vērsīsies policijā un tā iesniegumu izvērtēs, Ķuzis jau tagad skaidri redzot, ka būs atteikums sākt kriminālprocesu, jo policijai iesniegumi jāvērtē no krimināltiesiskā aspekta. Šajā gadījumā policijai būs arī mediķu atzinums, ka bērnam ir iedzimtas veselības problēmas.

Ja parādīsies citi iesniegumi, arī tos policija sola vērtēt, taču neredz iespēju, kā kādu amatpersonu varētu saukt pie atbildības. Svētku organizators taču ir valsts, piebilda Ķuzis. Viņaprāt, lai šādi gadījumi neatkārtotos, būtu jāizveido darba grupa no dažādu institūciju pārstāvjiem, kas izstrādātu kādus noteikumus rīcībai gadījumos, ja publiskos āra pasākumos jāpiedalās konkrēta vecuma bērniem vasaras laikā. Piemēram, ziemā ir noteikts, ka pie konkrētiem laika apstākļiem zināmas vecuma grupas skolēni var neapmeklēt skolu, bet attiecībā uz vasaru nekādas normas nepastāv.

Runājot par dienu, kad notika sanāksme, lai lemtu par iespēju pārcelt deju koncertu uz vēlāku laiku, policija paudusi viedokli, ka koncerts ir jāpārceļ, bet gala lēmumu pieņem organizatori, kas arī nolēma to nepārcelt. Ja būtu krimināla rakstura riski, policija būtu iejaukusies daudz stingrāk, bet šajā gadījumā tā vairāk vērtējusi drošības riskus. Ugunsdzēsēji šajā sanāksmē tikai piedalījušies, lai palīdzētu domāt, kā bērnus atvēsināt. To viņi darījuši, laistot bērnus un deju laukumu no autocisternām.

Arī Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins šonedēļ intervijā Latvijas Radio atzina, ka normatīvajos aktos nav paredzēta pasākumu atcelšana laika apstākļu dēļ, tomēr, ja Valsts policija saņems iesniegumu ar lūgumu vērtēt X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāju rīcību, karstajā laikā neatceļot dejotāju koncertus Daugavas stadionā, tie tiks izskatīti.

"Ir vairāki normatīvi, kas reglamentē publiskos pasākumus, taču šis aspekts [bērnu un jauniešu pasākumu pārcelšana laika apstākļu dēļ] tur nav atspoguļots, tāpēc man grūti komentēt, kāds būs policijas lēmums," sacīja Voins, piebilstot, ka visi saņemtie iesniegumi tiks izvērtēti.

Viņš arī piebilda, ka notikušais būtu jāizvērtē kompleksi, vai problēmas ar veselību radušās vēl kādam svētku dalībniekam.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais