Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 176 patvēruma meklētāji, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) informācija.
Gadu iepriekš reģistrēti 395 patvēruma pieprasītāji, bet bet 2016.gadā - 350.
Pēc patvēruma pieprasīšanas PMLP lemj, vai patvēruma pieprasītājam piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.
Pērn patvērumu PMLP piešķīra 47 ārvalstniekiem. Personām tika piešķirts bēgļa un alternatīvais statuss.
Jau ziņots, ka Latvija pērn pabeigusi savulaik plaši apspriesto patvēruma meklētāju pārvietošanas programmu, kopumā no Eiropas dienvidiem uzņemot 374 personas.
2017.gada septembrī apritēja noteiktais divu gadu termiņam patvēruma meklētāju kvotas izpildei. Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā Latvija 2015.gadā solidāri ar citām ES dalībvalstīm apņēmās divu gadu laikā pārvietot 531 personu - no Grieķijas, Itālijas un Turcijas bēgļu nometnēm. Līdz pagājušā gada septembrim Latvija bija uzņēmusi 346 patvēruma meklētājus.
Jau pērn septembrī PMLP un toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) paziņoja, ka darbs pie saistību izpildes turpināsies, neskatoties uz noteiktā termiņa beigām un vēl 2018.gada sākumā uz Latviju pārvesti kārtējie patvēruma meklētāji.
Pērn PMLP skaidroja, ka 2015.gadā pieņemtie divi ES Padomes lēmumi, kas paredzēja ES dalībvalstīm solidāri pārvietot patvēruma meklētājus ir beiguši savu darbību, un turpmāka personu pārvietošana ir īstenojama atbilstoši divpusējiem valstu līgumiem.
Atbilstoši ES pārvietošanas programmai uz Latviju kopumā pārvietotas 374 personas, līdz ar to izpildīti 70% no saistībām, kuras solidāri uzņēmās Latvija.
Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis bija Sīrija un Eritreja. Tāpat iepriekš izskanējis, ka lielākā daļa patvēruma meklētāju pametuši Latviju pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas.
PMLP skaidroja, ka turpmāka uzņemšana ir iespējuma tikai un vienīgi saskaņā ar Patvēruma likumu, kas nosaka, ka Ministru kabinets pieņem lēmumus un pauž Latvijas valsts nostāju ES institūcijās, pamatojoties uz Saeimas lēmumu. Šobrīd jaunas pārvietošanas procedūras nav plānots sākt.
Iekšlietu ministrija jau iepriekš dažādos formātos paziņojusi, ka Latvija joprojām saglabā pozīciju, ka ES dalībvalstu dalība jebkādos patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos var tikt īstenota tikai uz brīvprātības pamatiem.
Programmā iekļautie patvēruma meklētāji gan ir tikai daļa no patvērumu meklētāju sistēmas, jo pārējā daļa patvēruma meklētāju nokļūst Latvijā legāli vai nelegāli šķērsojot valsts robežu.