Huawei spiegu skandāls ķer arī Latviju

© SCANPIX

Telekomunikāciju giganta Huawei nepatikšanas beidzot sasniegušas arī Latviju, un par to liecina grandiozās atlaides šīs markas telefoniem. Virkne valstu, ieskaitot Lietuvu, izplata aizdomas, ka šī tehnika kalpo spiegošanas nolūkos Ķīnas labā. Arī Latvijā 5G tīklu iecerēts būvēt no šā ražotāja piegādātajiem komponentiem.

Viss sākās pērn ar diplomātiska rakstura skandālu - Kanādā tika aizturēta Ķīnas kompānijas Huawei finanšu direktore Mena Vaņdžou. Un tagad ASV pieprasa Menas izdošanu, lai viņa atbildētu uz apsūdzībām banku maldināšanā par šā uzņēmuma darījumiem Irānā. Ķīna notikušo pasludināja par terorismu pret cilvēktiesībām, taču pati

aizturēja izbijušu, taču joprojām ietekmīgu Kanādas diplomātu Maiklu Kovrigu, kā arī uz nāvi notiesājusi narkotiku kontrabandistu Robertu Loidu Šellenbergu. Turpinājumā, kā situāciju skaidro bagātību aprakstītājs - žurnāls Forbes, Ķīnas, Amerikas un Kanādas diplomātiskais konflikts skāra biznesu: «ASV valdība izdarījusi spiedienu uz ASV un ārvalstu telekomunikāciju un interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai tie vairs neizmantotu Huawei telekomunikāciju iekārtas, jo Pekina var jebkurā laikā pieprasīt uzņēmumam nodot datus, efektīvi padarot tā produktus par noklusējuma spiegprogrammatūru.»

Lietuva piemet uguni

Vairākas valstis, arī Austrālija, Čehija un Polija ierobežo sadarbību ar šo Ķīnas ražotāju. Polija vienu Huawei filiāles darbinieku pieķērusi spiegošanā, un uzņēmums šo faktu netieši atzinis. Bet prāvāko eļļas daudzumu ugunī ielējusi mūsu kaimiņvalsts Lietuva. Kā pārstāsta ziņu aģentūra LETA, ikgadējā Valsts drošības dienesta ziņojumā norādīts uz Ķīnu kā bīstamības avotu nacionālajai drošībai: «Pieaugot Ķīnas ekonomiskajām un politiskajām ambīcijām Lietuvā un citās NATO un Eiropas Savienības valstīs, Ķīnas izlūkdienestu un drošības dienestu aktivitātes kļūst arvien agresīvākas.» Lietuvas dienestu vadītāji apsolījuši drīzumā nākt klajā ar informāciju Huawei spiegošanas lietā. Ķīnas vēstniecība par to visu paudusi briesmīgu sašutumu, un neapmierinātības iemesls ir saprotams gan tad, ja uzņēmums tiek netaisnīgi izspiests no globālā tirgus, gan tad, ja Ķīnas specdienesti netiks klāt pie cerētās spiegošanas informācijas.

Mūsu zemē šim skandālam pagaidām nav diža rezonanse, taču vismaz valsts pārvaldē tādai vajadzētu būt, jo valsts IT infrastruktūrā Huawei tehnoloģijas tiek lietotas, un arī jauno 5G tīklu iecerēts būvēt no ķīniešu iekārtām.

Ar Bite dalīsies pieredzē

Latvijas mobilo sakaru operators Bite pērnruden Ķīnā ar Huawei noslēdza savstarpējas sapratnes memorandu, kas paredz 5G infrastruktūras izveidi operatora tīklā, arī «vairāku 5G bāzes staciju izbūvi 2019. gadā Rīgā un Narrowband Internet of Things (NB-IoT) tīkla attīstīšanu visā Latvijā». Bite preses relīzē pieminēta arī plānotā informācijas apmaiņa: «Ņemot vērā, ka Huawei ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem jaunās paaudzes tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, šī vienošanās paredz arī dalīšanos praktiskajā pieredzē un zināšanās par efektīvākajām 5G tehnoloģijas apgūšanas iespējām.»

Latvija šobrīd nostādīta pagalam sarežģītā situācijā. Jo īpaši mūsu tranzītbiznesam ir milzu kāre pēc draudzības ar Ķīnu visās jomās, taču ASV, kas ir Latvijas stratēģiskais partneris, skaidri liek noprast, ka šo zīda ceļa draudzību neatbalsta. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo pirms dažām dienām Ungārijā, pēc tam Slovākijā pavēstīja, ka «ASV var būt spiestas ierobežot atsevišķas savas operācijas Eiropā un citviet, ja attiecīgās valstis turpinās sadarboties ar Ķīnas telekomunikāciju uzņēmumu Huawei».

Acīmredzot šobrīd arī Latvijai jāizšķiras, vai tā brāķē šā konkrētā uzņēmuma dzelžus un riskē ar sapņiem par Ķīnas konteineru plūsmu pa Latvijas dzelzceļu. Vai arī uzprasās bez Moneyval melnā banku saraksta nokļūt vēl kādā citā stratēģiskā partnera moku rīkā.

Drīzāk gan izvēlēts tiks pirmais variants.

Pamatā tirdzniecības karš

Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Valters Bajārs valsts radio izteicies, ka Latvijā vēl nav vērtēts, vai Huawei darbība jāierobežo. Par to esot jālemj drošības iestādēm. Taču no neoficiāliem avotiem politikas kuluāros Neatkarīgajai zināms, ka Huawei skandāla attīstībai tiek rūpīgi pieskatīta, un perspektīvā šī ražotāja iekārtas valsts uzņēmumos varētu tikt pakāpeniski nomainītas pret citām. Bez lieka trokšņa.

Skaidrojumu par šī spiegošanas skandāla cēloņiem un iespējamajām sekām Neatkarīgā lūdza RTU Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētījumu centra vadītājam Jurim Ķiplokam. Viņš pieļauj, ka viens no iemesliem patiešām varētu būs ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. Taču patiesībai arī atbilst fakts, ka mūsdienās tehnoloģijas ir tik sarežģītas un pie vajadzības miniatūras, ka iebūvēt tās iespējams jebkādās iekārtās, bet izsekot - praktiski neiespējami. «Jo tehnika komplicētāka, jo mazāk mēs varam kontrolēt, kas tajā iekšā,» stāsta eksperts. Un 5G standarta tīkls, kas top arī Latvijā, pēc būtības vairs nav paredzēts cilvēkiem, bet gan mašīnām. Piemēram, lai Londonas un Ņujorkas biržās izmantotie superdatori informāciju saņemtu vienlaikus. Cilvēka acs un smadzenes nespēj uztvert tādu vienību kā milisekunde. Arī pie desmitkārt ātrākas datu plūsmas mēs filmu skatīsimies tikpat ātri kā vienmēr - 24 kadri sekundē. Taču mašīnu saziņai jaunās paaudzes tīkls būs nozīmīgs attīstības grūdiens, un tāpat arī jebkura iejaukšanās tajā atstātu potenciāli bīstamas sekas. Ņujorkā pirms laika bija gadījums, kad biržas dators kļūmīgi nolasīta teksta dēļ sāka nekontrolētu akciju pārdošanu. Visi bija panikā.

Vai Latvijai pietiek inteliģences?

Kādi būtu ķīniešu mērķi, caur savām tehnoloģijām un neredzamiem mikroprocesoriem kontrolējot visā pasaulē notiekošo informācijas apriti? Visticamākais, līdzīgi kā biržām, tikai lielvalstu konkurencē - būt soli priekšā ekonomikā. Varbūt arī globālajā drošībā. Ne velti ASV pērn atteicās no lētu Ķīnas kompānijā DJI ražotu civilo dronu izmantošanas.

Latvijas atbildīgie dienesti pagaidām klusē, publiski paziņojumi nav sekojuši. Pēc Jura Ķiploka domām, vismaz pievērst uzmanību notiekošajam derētu: «Ja pastāv riski, kas var ietekmēt mūsu sabiedrotos, mums ir viņos jāieklausās. Ja lietuviešiem ir pamatotas aizdomas, mums ar viņiem jāsadarbojas.» Tajā pašā laikā jāpatur prātā, ka jebkuras aizdomas vispirms jāpierāda un priekšlaicīgi panikā krist Latvijai nevajadzētu. «Mūsu laikos vairāk jāuztraucas nevis par to, ka informācija noplūst, bet par to, cik patiesu informāciju saņemam.»

Iepriekš pieminētajā Bite preses relīzē par sadarbību ar ķīniešiem ir citēts Huawei Latvia pārstāvis Ross Čens: «Parakstot šo memorandu, mēs apliecinām, ka Huawei kā pasaules vadošais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nodrošinātājs apņemas kopā ar Bite izveidot pilnībā savienotu, inteliģentu Latviju.»

Taču iespējams, Latvija jau ir pietiekami inteliģenta, lai ņemtu vērā šādas sadarbības iespējamās blaknes. Aizsardzības ministrija informē, ka jau iepriekš ir konstatēta nesankcionēta pieslēgšanās no Latvijas valsts iestāžu tīkliem uz Ķīnas serveriem. Lai mazinātu kibervidē esošo draudu ietekmi, pašlaik ministrija gatavo ieteikumus valsts un pašvaldību institūcijām, kādas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir droši izmantojamas un kādas ne.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais