SVF pozitīvi novērtējis Latvijā veikto maksātnespējas jomas reformu
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) atzinums par Latvijas maksātnespējas jomas reformu pirmās fāzes rezultātiem ir bijis pozitīvs, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina skaidroja, ka SVF vērtēja maksātnespējas administratoru uzraudzības sistēmas reformu un secināja, ka pašreizējais TM un Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) stingrais kurss, proti, administratoru eksaminācija un paaugstināta maksātnespējas administratoru atbildība, ir pareizs.
Medina arī norādīja, ka SVF rekomendācijas aptver plašu ar maksātnespējas jomu saistītu jautājumu loku, piemēram, SVF iesaka pārskatīt maksātnespējas procesa izmaksas un administratoru atlīdzības, lai maksātnespējas procesa izmaksas neiztērētu visus procesā atgūstamos līdzekļus. Tāpat SVF iesaka pārskatīt jautājumus, kas saistīti ar apdrošināšanu, proti, par administratoru atbildību par zaudējumiem, ko viņi varētu nodarīt. SVF rekomendācijās iekļauts arī ierosinājums par lielo uzņēmumu maksātnespējas procesiem, attiecīgi SVF rosina izveidot atsevišķus kritērijus administratoriem, kas varētu veikt lielu un sarežģītu uzņēmumu maksātnespējas procesus, lai nerastos situācijas, kad liela uzņēmuma maksātnespējas process nokļūst pie administratora, kam tas būtu pirmais maksātnespējas process.
Starp SVF rekomendācijām atrodami arī ierosinājumi par parādu restrukturizāciju jeb tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), proti, SVF ir secinājis, ka pašreizējais normatīvais regulējums ir atbilstošs, bet tas tiek lietots ļoti reti, tādēļ ir nepieciešams veikt darbības, kas palielinātu šī procesa pielietojumu, tādējādi uzņēmējiem dodot vēl vienu iespēju pirms maksātnespējas procesa sākšanas.
SVF rekomendācijās arī aizskarts jautājums par tā dēvētajiem tukšajiem maksātnespējas procesiem jeb maksātnespējīgiem uzņēmumiem, kuriem nav jebkādu aktīvu. SVF ir secinājis, ka šo jautājumu tieši neietekmē maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums, bet gan apstākļi ap šī procesa sākšanu. Tas bieži esot saistīts ar fiktīviem uzņēmumiem un Latvijai vajadzētu meklēt risinājumus šo uzņēmumu likvidēšanai.
Valūtas fonds arī aicinājis veicināt ciešāku sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm gadījumos, kad ir nepieciešams izvērtēt, vai nav maksātnespējas process nav sākts tīši.
Savukārt jautājumā par uzņēmumiem, kurus vairs nevar glābt no maksātnespējas, SVF aicina vērtēt iespēju uzņēmuma mantu pārdot kā veselu kopumu, nevis daļās. Šādā veidā tiktu rasta iespēja bankrotējušā uzņēmuma aktīvus un iekārtas pārdot kādam, kurš uz šī uzņēmuma bāzes varētu uzreiz sākt jaunu biznesu.
Ieskicējot nākotni, Medina piebilda, ka 2019.gada pirmajā pusē TM strādās pie fizisko personu maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas, lai padarītu to pieejamāku personām ar zemiem ienākumiem. Attiecīgi šī gada otrajā pusē un nākamgad tiks pārskatīts TAP tiesiskais regulējums, lai tas praksē tiktu pielietots daudz biežāk.
Turpretim Bordāns pauda gandarījumu par maksātnespējas jomā paveikto, norādot, ka šī joma kļuvusi no melnā stāsta par veiksmes stāstu. Ministrs uzsvēra, ka sākotnēji reformas nav virzījušās uz priekšu, jo jomā iesaistītajiem bijušas bailes izšķirties par radikāliem un vajadzīgiem soļiem. Bordāns skaidroja, ka tieši tas, ka ministrija nav domājusi par sekām, bet par sabiedrības interesēm, ir devis šī brīža rezultātu.
Ministrs arī pauda gatavību turpināt nodrošināt "politisko aizmuguri" reformām maksātnespējas jomā un atzīmēja, ka Tieslietu ministrijas (TM) mērķis ir stabila un tiesiska vide Latvijas tautsaimniecībai.
Attiecīgi ministrs uzsvēra, ka SVF atzinumā iekļautie secinājumi norāda, ka pašreizējais maksātnespējas reformu virziens kopumā ir pareizs. Savas runas laikā Bordāns vairākkārt atzīmēja, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide ir neliela, attiecīgi tirgus dalībnieki savstarpēji bieži ir pazīstami, un tas uzliek papildus vērtību labai uzņēmēju reputācijai.