Kaņepes varētu būt Latvijas nākotnes produkts, kas nesīs ievērojamu peļņu un jaunas darba vietas, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Mazo un vidējo uzņēmumu padomes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Vilnītis.
Kā informēja Vilnītis, ar kaņepju produktu attīstīšanu turpmāk nodarbosies īpaša biedrība, kuru veido Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Vieglās rūpniecības ražotāju asociācijas, Būvmateriālu ražotāju asociācijas pārstāvji. Biedrība tiks dibināta 20.jūlijā, tās mērķis ir piecu gadu laikā izveidot sistēmu, ko veidos kaņepju audzēšana, pirmapstrāde un gala produkta ražošana, turklāt kaņepēm kā šķiedraugam vajadzētu būt Latvijas nākotnes produktam, kas nesīs peļņu un darbavietas.
"Pieminot kaņepes, tramīgākajiem ir tūlītējas asociācijas ar pīpējamo kaņepi jeb marihuānu, kas ir pavisam cita šķirne - narkotikām der tikai Indijas kaņepe, kurā ir 4%-20% tetrahidrokanabinola. Eiropas Savienībā šķiedru iegūšanai ir atļauts audzēt 25 kaņepju šķirnes, un ik gadu šis saraksts tiek papildināts ar jaunām," norāda Vilnītis.
Kā akcentēts topošās biedrības statūtos, dabisko šķiedraugu un citu atjaunojamo izejvielu audzētāju, pārstrādātāju, ar nozari saistīto speciālistu apvienošana sekmēs dabisko šķiedru un citu atjaunojamo izejvielu audzēšanu, nozares attīstībā ieinteresēto sadarbības partneru un komersantu kooperāciju, veicinās inovāciju un nozares klastera izveidi.
Kā norāda Vilnītis, Latvijas zemnieku audzēto kaņepju šķiedrai būtu plašs pielietojums vairākos virzienos, no kuriem jāizvēlas svarīgākie gala produkcijas varianti - būvmateriāli, izolācijas materiāli, apmetuma un sienu materiāli, agrotekstils, siltumnīcu un lauka stādījumu klājumi, atbirumu izmantošana pakaišiem, kurināmajam, mulčai, kaņepju eļļas un sēklu izmantošana pārtikā un kosmētikā.
"Biedrības programmas ietvaros galvenais ir panākt, ka zemnieks ir noticējis vienotai nākotnes vīzijai, kuru biedrības ietvaros ir izstrādājuši nozaru eksperti un investori kopā ar zemniekiem, un jau nākošajā pavasarī tiktu apsēti pirmie 1000 hektāri kaņepāju. Vēlams, lai šie sējumi būtu 50 -70 kilometru rādiusā ap pirmapstrādes rūpnīcu, lai rūpnīcas līdzīpašnieki būtu zemnieki. Tam visam esam gatavi piesaistīt Eiropas Savienības fondus kopā ar Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju," rezumē Vilnītis.