Valsts a/s Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) šonedēļ Valmierā iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus ar autoceļu ziemas uzturēšanas aktualitātēm Vidzemes reģionā un visā Latvijā.
Ir pagājuši trīs no pieciem mēnešiem autoceļu uzturēšanai ziemas režīmā, kas noteikts no 1. novembra līdz 31. martam, «bet reāli apledojušu ceļa posmu kaisīšanu dažās vietās Vidzemē un Latgalē valsts a/s Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) veica jau oktobrī». Tā Neatkarīgā rakstīja pagājušā gada 6. novembrī, informējot par tiem spēkiem un plāniem, kādus LAU bija gatavs likt pretī laika apstākļu untumiem tagadējā ziemā. Ziemas sezonas darbu sākšana pirms 1. novembra nav nekas sensacionāls - tā ir parasta lieta, kas atkārtojas gadu no gada. Lai arī katrs gads ir atšķirīgs, Latvijas ziemās vienmēr gan salst un atkūst, gan snieg un līst. Dažāda var būt laika apstākļu ietekme uz uzturēšanas darbu izmaksām. Kad uzturēšanas sezona jau pāri pusei, iezīmējas visu šo meteoroloģisko svārstību finansiālais efekts. Vidēji katru gadu LAU piešķirtā naudas summa ir ap 61 miljonu eiro, kas tiek izlietoti gan ziemas, gan vasaras ikdienas darbu uzturēšanai. Tikpat maz kā laika apstākļus LAU var ietekmēt savu izdevumu pieaugumu tad, ja valsts palielina degvielas akcīzes nodokļa likmes, minimālo algu u.tml., kas iekustina visu pārējo izdevumu pieauguma lavīnu.
LAU piedāvā ārpakalpojumus
LAU darbības bilanci tagadējā ziemā uzņēmums apkopoja un šonedēļ Valmierā prezentēja ziemas uzturēšanas darbu aktualitātes Vidzemes pašvaldību pārstāvjiem. Pašvaldību pārstāvji tika iepazīstināti ar jaunāko ceļu uzturēšanas tehniku. Pagājušajā kalendārajā gadā LAU ir izdevies pārdot savus ziemas un vasaras pakalpojumus, kā arī ceļu būvmateriālus par 14,3 miljoniem eiro. Šogad LAU vēlas vismaz atkārtot šo rezultātu.
LAU vēlas slēgt sadarbības līgumus uz pieciem gadiem, turklāt par darbiem gan ziemas, gan vasaras sezonā. Tad LAU varēs nodrošināties ar pietiekami daudziem darbiniekiem un tehniku gan valsts, gan pašvaldību, gan citu uzņēmumu pasūtījumu izpildei. Te jāatgādina par pēdējos gados aizvien skaidrāk redzamo tendenci būvēt un izmantot tādu ceļu uzturēšanas tehniku, kuras pamatkonstrukcijas der gan vasaras, gan ziemas darbiem, ja vien attiecīgi nomaina darba agregātus.
LAU piedāvājuma efektu nebija iespējams novērtēt pasākuma laikā vai tūlīt pēc tam. Vareno tehniku, cilvēki, protams, apbrīnoja, bet pirms tās pakalpojumu pasūtīšanas viņiem bija jātiek skaidrībā vispirms par savu pašvaldību 2019. gada budžetiem, kas kavējas līdz ar valsts budžeta pieņemšanas kavēšanos, un pēc tam par valdības šonedēļ pieteikto pašvaldību reformu, kas notikšot zibens formā. Ja tā tiešām notiks, tad tā ietvers arī ceļu tīkla pārkārtošanu, par ko jāsāk domāt jau tūlīt.
LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors piebilda, ka piecu gadu sadarbības termiņš būtu maksimāli izdevīgs abām pusēm, bet apstākļi Latvijā tiešām mainās tik strauji, ka par kaut ko vienoties uz trijiem gadiem arī būtu pieņemams risinājums. Gan LAU, gan pakalpojumu saņēmēji tagad var sekot pasūtīto darbu izpildei uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi mājaslapā www.lvceli.lv un Waze lietotnē, jo visa ziemas darbos izmantotā LAU tehnika aprīkota ar GPS.
Kas ir ceļu rievotājs un rievošana
Šajā ziemā ir caurmērā vairāk sniega nekā iepriekšējās ziemās un sniega šķūrēšana un autoceļu apstrāde ar pretslīdes materiāliem jāveic, vadoties pēc laika apstākļiem un autoceļu seguma stāvokļa, kas ir būtisks iemesls LAU kopējo izdevumu pieaugumam. Liepājniekiem tas arī šajā ziemā nav aktuāli, bet Valmierā (visā valsts teritorijā no Rīgas līdz Valmierai un noteikti arī tālāk uz austrumiem) sniega ir tik daudz, lai tieši tagad paskaidrotu, ko ceļu uzturētāji saprot ar vārdiem «rievošana» un - attiecīgi Valmierā demonstrētais - «rievotājs». Ceļu darbiniekiem šķiet, ka tas taču ir pašsaprotami. LAU Valmieras ceļu rajona direktors Guntis Karps Neatkarīgajai pastāstīja, ka tāda grants ceļu uzturēšanas tehnoloģija Latvijā pārņemta šā gadsimta sākumā no Skandināvijas, bet LAU valdes loceklis Vilnis Vitkovskis zināja teikt, ka tādu ideju Latvijā mēģinājuši izpildīt jau ar padomju laikā pieejamo tehniku. Ideja ir sniegu no ceļa nevis nošķūrēt vai izšķīdināt ar smilšu un sāls maisījumu un arī ne apklāt ar smilšu un šķembu maisījumu, bet izveidot rievas piebrauktā sniegā vai ledū. Automašīnu riepu saķere ar autoceļu segumiem, kam izveidotas rievas, ir labāka. Sniega un atkušņa laikā šādas rievas mēdz saglabāties ilgāk, jo smiltis jau būtu no ceļa noskalotas vai nomestas ar automašīnu radītajām šļakatām. Šīs sezonas laikā rievošana Vidzemes ceļu uzturēšanas reģionā veikta uz 19 tūkstošiem kilometru ceļa. Jāpaskaidro, ka nemitīgajā snigšanas, salšanas un atkušanas mijā vienus un tos pašus ceļu posmus ir nācies rievot atkārtoti. Tomēr plašāka sabiedrība par šo lielo darbu nezina praktiski neko, lai gan zināt būtu vērts.
Kvantitatīvs pierādījums neziņai par rievošanu kā ceļu uzturēšanas veidu ir fakts, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas elektroniskais meklētājs uzrāda 31 gadījumu, kad latviešu presē no pagājušā gadsimta 20. gadiem līdz šim laikam lietots vārds «rievošana», bet tikai vienā gadījumā tas attiecas uz ceļu uzturēšanu. Jā, ir Latvijas Vēstnesis 2002. gada 1. aprīlī zem virsraksta Lai ziema mūsu ceļiem nav nelaime atklājis, ka «bieži vien kaisīšanas vietā tiek lietota tā sauktā ceļu rievošanas tehnoloģija, pēc kuras ceļa segums izskatās balts, bet ir pat drošāk braucams nekā ar smilts un sāls maisījumu kaisīts ceļš, kas zemās temperatūrās var veidot ledainu piebraukumu». Tomēr uzrādītais avots nav pats populārākais Latvijā un 30 citos gadījumos rievošana attiecināta uz pavisam citām - daudzām un dažādām - lietām. Rievošanai ticis pakļauts šīferis, āda, koka pāļi pirms to dzīšanas zemē un visvisādi metāla izstrādājumi, kā, piemēram, bises sprūda mēlīte, lai veidotos labāka saķere starp metālu un mednieka pirkstu. Vārds «rievotājs» lietots desmit reižu, bet nekad ne par to iekārtu, ar kādu iepazīstina reportāža no Valmieras. Izrādās, ka rievotājs ir vai vismaz ir bijusi profesija dzirnavās, kur kādam jāseko, kā milti un pelavas nobirst pa dažādām graudu malšanas veltņu rievām. Tāpat par rievotāju saukta aramzemes smalcināšanas iekārta, kurai biežāk lietots apzīmējums ir «diskotājs». Ļoti ticami, ka padomju laikā šāda ierīce vai tās modifikācija izmantota arī ceļu nozarē.
Ziema prasa savu braukšanas stilu
Tradicionāla LAU tēma ir atgādinājums par autoceļu uzturēšanas klasēm, kuras Latvijā apzīmē ar A, A1, B, C un D. Piemēram, pieļaujamais sniega biezums uz
A un A1 klases autoceļiem mainīgos laika apstākļos ir 6 cm, bet pilnībā no sniega A klases ceļi jānotīra trijās, bet A1 klases ceļi - četrās stundās, pēc snigšanas beigām autoceļi tiek uzturēti, lai tie atbilstu noteikto uzturēšanas klašu prasībām. Augstākās prasības ir noteiktas A klases autoceļiem, savukārt zemākās D klases autoceļiem, kur pieļaujamais sniega daudzums uz brauktuves netiek normēts un tā tīrīšana notiek līdz četrām reizēm sezonā. Viegli iedomāties gan attēlu ar automašīnu uz šāda ceļa, gan komentārus pie šāda attēla sociālajos tīklos. Protams, visi autobraucēji gribētu, ka vismaz viņiem vajadzīgie ceļu posmi tiktu uzturēti A klases līmenī, taču LAU ir deleģēts uzturēšanas darbus veikt pieejamā finansējuma ietvaros un normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
Autobraucējiem jāsamierinās ar to, ka ceļi Latvijā arī ziemā ir izbraucami, bet ne vienmēr viegli izbraucami. «Tiklīdz uz autoceļa tiek konstatēta noteiktajai uzturēšanas klasei neatbilstoša situācija - tiek pārsniegts pieļaujamais sniega kārtas biezums vai ir izveidojies apledojums -, tā uzsākam darbus,» Valmierā apliecināja LAU Autoceļu uzturēšanas un pārvaldības departamenta vadītājs Vilnis Vigulis. Viņš uzsvēra, ka «starp dažādām uzturēšanas klasēm brauktuves stāvoklis atšķiras, īpaši mainīgos laika apstākļos, kad ilgstoši snieg vai puteņo, vai arī notiek straujas temperatūras maiņas. Šādos laika apstākļos autovadītājus aicinām būt īpaši uzmanīgiem un izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu un stilu».
***
UZMANĪBU - KONTAKTI!
• Latvijas Autoceļu uzturētāja klientu atbalsta dienests - darba dienās no plkst. 8.00 līdz 16.30: +371 67686936;
• Latvijas Valsts ceļu Satiksmes informācijas centra diennakts tālrunis: + 371 80005555
