Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars BIČKOVIČS intervijā Neatkarīgajai raksturo tiesu varas, tiesu sistēmas kvalitāti un tajā notiekošās pārmaiņas.
- Bičkoviča kungs, šoreiz es no jums gribētu dzirdēt nevis kādas medijiem «garšīgas» detaļas, bet tiesu varas kā sistēmas raksturojumu. Kas paveikts, kas vēl darāms?
- Atgādināšu, ka pagājušo gadu vadījām Latvijas valsts un arī Latvijas tiesu sistēmas simtgades zīmē, domājot gan par vēsturi, gan attīstību. Un viena no atziņām ir tāda, ka mēs Latvijā šajā salīdzinoši īsajā laikā kopš valsts neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā esam ne tikai atjaunojuši savu valsti, balstītu uz tās veidotāju stingri ieliktajiem pamatiem, bet esam spējuši kļūt par līdzvērtīgiem partneriem ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij. Arī Latvijas tiesu sistēma. Tiesu sistēmas efektivitāti var izteikt skaitļos, vērtējot gan lietu izskatīšanas termiņu ilgumu, tiesnešu skaitu, budžeta apjomu. Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijai šajos vērtējumos nav zemākie rādītāji starp Eiropas valstīm. Neesam sarakstu pirmajās vietās, bet esam stabili virs vidējā Eiropas valstu tiesu sistēmu līmeņa.
- Bet kā tiesu vara visu varu kontekstā jūtas Latvijā? Nupat izveidotās valdības premjers Krišjānis Kariņš pauž, ka tiesiskums būs viena no šā kabineta prioritātēm. Ko jūs šajā sakarā uzsvērtu kā darāmu, lai veidotos vienota un kvalitatīva visu varas līmeņu attiecību sistēma?
- Ikviena indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu Latvijā nosaka Satversme.
Tiesiskumu nodrošina trīs varas atzaru - likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas - neatkarīga darbība un cieņpilna sadarbība. Jaunās valdības deklarācijā paustās vērtības tiesiskuma jomā sakrīt ar Tieslietu padomes redzējumu tiesiskuma īstenošanā tiesu sistēmā. Tātad - ir pamats cerēt, ka sāktie procesi tiesu sistēmas pilnveidošanā turpināsies.
Latvija ir tiesiska valsts, un tiesiskumu lielā mērā nodrošina tiesu sistēma. Mums ir virkne iesāktu reformu, un mēs pilnīgi noteikti apliecinām vēlmi tās turpināt. Piemēram, varbūt vēl pāragri runāt par rezultātiem, bet ir noslēgusies tiesu teritoriālā reforma. Jāanalizē, kā tā reāli darbojas, vai nemazinās sabiedrības piekļuve tiesām.
Tieslietu padomes prioritātes ir tiesu varas neatkarības stiprināšana, Tieslietu padomes kapacitātes palielināšana, tiesu reformas iedzīvināšana, nodrošinot lietu nejaušas sadales principu un tiesnešu specializāciju, profesionālu tiesnešu amata kandidātu atlasi, kā arī tiesu komunikācijas pilnveidošanu.
- Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele nesen intervijā NRA uzsvēra, ka tiesu varai jāuztur līdzsvars starp likumdevēju un izpildvaru. Vai piekrītat šai domai un - kā tā Latvijā īstenojas?
- Tiesu vara, kas ir viens no valsts varas atzariem, apzinās savu lomu, savu atbildību, un domāju, ka sekmīgi tiek ar to galā. Tiesnesi mēdz dēvēt par runājošu likumu, kas caur spriedumiem un tiesu prakses apkopojumiem pasaka, kā likumi tiek piemēroti, kā tie dzīvē darbojas un ko būtu nepieciešams mainīt.
Tiesām nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, taču AT tiesneši un zinātniski analītiskie padomnieki iesaistās likumprojektu darba grupās, dod atzinumus par topošajiem likumprojektiem. Vairākumā gadījumu likumdevējs ir ieklausījies praktiķu jeb likumu piemērotāju viedoklī. Tā, piemēram, Civilprocesa likumā tika iekļauta AT iniciētā norma par advokāta procesu kasācijas instancē. Administratīvā procesa likuma grozījumu izstrādē aktīvi iesaistījās Administratīvo lietu departamenta tiesneši.
Taču ne tik labvēlīgi tiek uztverts Tieslietu padomes (TP) viedoklis par tiesu sistēmai būtiskiem grozījumiem likumā Par tiesu varu un citos likumos. Likumdevējam būtu jāprasa TP viedokli par jautājumiem, kas ir būtiski tiesu sistēmai, taču nav obligāti šo viedokli ņemt vērā. Likumdošanas iniciatīvas piešķiršana TP būtu viens no aktuālākajiem nākotnes uzdevumiem.
- Savulaik jūs teicāt, ka pastāv liela tiesnešu pārslodze...
- Viens no tiesu teritoriālās reformas mērķiem tieši arī bija slodžu izlīdzinājums. Latvijas īpatnība ir tā, ka teju vai puse valsts iedzīvotāju mīt vienā pilsētā. Protams, slodžu izlīdzināšana starp galvaspilsētas un reģionu tiesām ir problēma. Šobrīd varbūt vēl ir pāragri vērtēt, vai tiesu apvienošana lielākās tiesās pati par sevi pietiekami nodrošināja šo cerēto slodžu izlīdzināšanu.
Latvijas tiesās mazinās jaunu lietu - gan krimināllietu, gan civillietu - skaits. Krimināllietu samazinājums skaidrojams ar procesuālās kārtības vienkāršošanu, atslogojot tiesu no virknes mazāk nozīmīgu jautājumu skatīšanas. Civillietās tas ir jautājums par ekonomiskās krīzes iespaida mazināšanos. 2008.-2009. gadā rajonu tiesās strauji pieauga civillietu skaits. Pamazām šis lielais lietu «kamols» atvēlās līdz trešajai instancei - AT, bet šobrīd mēs jau pamazām atgriežamies normālajā, parastajā darba ritmā.
- Taču uz to, ko jūs sakāt par ierosināto lietu vai noziedzības kritumu, var skatīties arī no citas puses. Teju ceturtā daļa pēdējos gados ir pametusi Latviju...
- Protams, aizbraukušo cilvēku skaits ir pietiekami nozīmīgs kopējam Latvijas iedzīvotāju skaitam. Bez šaubām viņi aizbrauc ar savām problēmām, tajā skaitā - arī ar nepieciešamību griezties tiesu iestādēs.
Runājot par lietu skaitu tiesās, varbūt publiskajā telpā ne vienmēr pietiekami ir izprasts tas, ka tiesa nerada lietas, kuras skata. Respektīvi - no tiesām nav atkarīgs, kāpēc mums ir tādas lietas, kādas ir, un kāpēc nav lietu, kuras vēlētos sabiedrība. Tiesas skata tādas lietas, kādas saņem.
- Vai, pateicoties sistēmas reformām, ir izdevies novērst to, ko jūs uzsvērāt pirms septiņiem gadiem: tiesāšanās procedūras Latvijā ir pārāk smagnējas un sarežģītas?
- Jā, zināmā mērā tas ir izdarīts. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc samazinās tiesā izskatāmo lietu skaits. Tātad - mainoties likumiem, tiesas var piemērot vienkāršotākas procedūras, piemēram, atsevišķās lietu kategorijās tiek sašaurināta tiesāšanās iespēja visās trijās instancēs.
Gan administratīvajā, gan kriminālajā, gan civilajā procesā ir notikusi virkne izmaiņu. AT deleģē savus pārstāvjus likumprojektu izstrādāšanas darba grupās, lai kā praktiķi varētu palīdzēt rast risinājumus tiesvedības procesu vienkāršošanai. Taču - te ir jāsaka viens liels BET - šī vienkāršošana nedrīkst notikt uz cilvēktiesību ierobežošanas rēķina! Vienmēr jābūt saprātīgajai robežai, kuru nedrīkst pārkāpt, samazinot personu iespēju griezties tiesā, lai iestātos par savu taisnību un novērstu savu interešu aizskārumu. Jāsaka, ka tiesu darbībai arī visā pasaulē ir zināma «konservatīvisma» piegarša. Cilvēkam, kas ar to nav saskāries, tiesas procedūras nereti šķiet liekas, pārlieku garas. Taču likums garantē noteiktu pienākumu un tiesību apjomu, kas tiesai ir jānodrošina.
- Cik lielā mērā arī tiesnešiem ir aktuāls tas, kas šobrīd aktuāls dakteriem un skolotājiem. Proti - pirms astoņiem gadiem jūs Neatkarīgajai teicāt, ka «tiesnesis savus treknos gadus nekad nav sagaidījis». Tagad ir?
- Atgādināšu, ka manis pieminētā krīze apturēja tobrīd uzsākto tiesnešu darba atalgojuma reformu. Faktiski līdz pat 2017. gada 26. oktobra Satversmes tiesas spriedumam nekas netika labots. Tagad ir šis spriedums lietā, kas bija ierosināta pēc Tieslietu padomes pieteikuma un kurā tika atzīts, ka normas, kas nosaka tiesnešu mēnešalgu piesaisti valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgas maksimālajam apmēram, ir neatbilstošas Satversmes 83. un 107. pantam. Apstrīdētās normas ST noteikusi par spēkā neesošām no šā gada 1. janvāra.
Būtiski atzīmēt, ka tiesneši vērsās ST nevis par algas pielikumu, bet prasot sabalansētu (šajā gadījumā materiālo) attieksmi starp trim varas atzariem. Tiesu vara nav trešais, zemākais, varas atzars, bet gan līdzvērtīgs izpildvarai un likumdevējam. Visos trijos varas atzaros par līdzvērtīgu darbu ir jāsaņem līdzvērtīgs atalgojums. Kaut arī tiesnešu atalgojums tika iekļauts tā sauktajā vienotajā atlīdzības likumā, faktiskais atalgojums tiesnešiem un valsts pārvaldē strādājošajiem ierēdņiem atšķīrās par 50-60 procentiem. Tas, ko tiesneši prasīja, bija samērīgums ar citiem valsts varas atzariem.
- Cik daudz tiesās nonākušo lietu kopumā bijis tādu, kas saistītas ar pēdējā laika, teiksim, modes vārdiem: «maksātnespējas administratori», OIK, arī «korupcija»?
- Ar maksātnespējas lietām Augstākā tiesa sastopas samērā reti - tikai pēc prokurora protestiem Civillietu departamentā. Tajā pašā laikā departamentam bijusi ļoti liela loma maksātnespējas procesu problēmu risināšanā, atceļot pirmās instances tiesu nolēmumus. Presē minētajās «problemātiskajās» maksātnespējas lietās AT bija atcēlusi attiecīgos nolēmumus, jau krietnu laiku pirms šo nolēmumu kritika parādījās presē. AT vadībā darbojās arī Tieslietu padomes uzdevumā izveidotā ekspertu komisija maksātnespējas procesu problēmu izpētei. Rezultāts ir publiskotais ziņojums, kurā cita starpā atzīts, ka vairākās lietās ir saskatāmi nopietni pārkāpumi no pirmās instances tiesnešu puses.
Savukārt Krimināllietu departamentā pēdējos divos gados izskatīti 18 kriminālprocesi, kuros personām tika inkriminēts Krimināllikuma 320. pants (kukuļņemšana).
- Faktiski šajā pašā kontekstā - vai AT jau ir nācies skatīt ar terorismu, kiber- un enerģētisko nestabilitāti, hibrīdkaru... saistītas lietas?
- Ja skatāmies, kā dažādas radikālas sabiedrības grupas izpauž protestus, piemēram, Francijā, tad, iespējams, Latvijas cilvēku mentalitāte nosaka to, ka līdz šim neesam saskārušies ar kaut ko tik radikālu. Ja runājam par klasisko terorismu, tad faktiski šādu lietu līdz šim nav bijis. Pēdējos gados līdz AT nav nonākuši kriminālprocesi, kuros personām tiktu inkriminēts kāds no Krimināllikuma IX nodaļā (noziegumi, kas saistīti ar terorismu) paredzētiem noziegumiem.
Tomēr, ja runāt par netipiskām, jaunām lietām, tad globālās tendences tomēr ir skārušas arī Latviju. Pagājušajā gadā AT bija kriminālprocess, kurā persona tika apsūdzēta par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā noziedzīgas organizācijas sastāvā citas valsts teritorijā. Ar jaunajām tehnoloģijām, kibernoziegumiem saistītas lietas parādās ļoti reti. Mums ir viens piemērs - Neo lieta. Bet - kopumā - mēs pagaidām šajā ziņā varam dzīvot salīdzinoši mierīgi.
- Piketā par Jurašu redzēju plakātu: «Kalnmeier, beidz bičkovičot likumus.» Ko tas nozīmē?
- Mēģinājums likumu saistīt ar AT priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora vēlmi ir absolūti neprofesionāls un nezinošs. Tiesu varai šobrīd nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Starp citu, Valsts prezidenta izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija norādīja uz nepieciešamību risināt jautājumu par likumdošanas iniciatīvas piešķiršanu kaut vai Tieslietu padomei. Lai tiesu varai nav jālūdz ministram vai deputātiem, bet lai mēs paši varētu rosināt mūsu efektīvai darbībai nepieciešamos likumu grozījumus.
- Aptaujas, kuras palaikam tiek publicētas, liecina, ka sabiedrības uzticība arī tiesu varai tomēr varētu būt augstāka. Ko varas, arī mediji, nedara, lai šo uzticību stiprinātu?
- Mēs esam arī paši organizējuši tiesu klientu aptaujas. Un viens no secinājumiem bija - viedokli par tiesām veido cilvēku nepietiekamā informētība, saņemtās informācijas vienpusīgums, arī ar tiesām saistīts negatīvisms, kas nereti prevalē publiskajā telpā. Mēs to saprotam kā nepieciešamību daudz aktīvāk un saprotamāk runāt ar sabiedrību par tiesu darbu. Aptauju rezultāti rādīja, ka to cilvēku vērtējums, kuri reāli atnāk uz tiesu, ir krietni pozitīvāks, nekā to cilvēku vērtējums, kuri tiek intervēti uz ielas un kuri visdrīzāk nav ar tiesu procedūrām paši saskārušies. Viņi gūst informāciju pastarpināti.
Mums, protams, rūp, lai uzticēšanās tiesu varai būtu iespējami augstāka. Taču uzticēšanās tiesu varai ir tieši saistīta ar sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām kopumā. Vispāratzīts, ka tā dēvētajās postpadomju valstīs kopumā ir zemāks uzticēšanās līmenis valsts varai nekā valstīs ar senām demokrātijas un tiesību kultūras tradīcijām. Latvija Centrālajā vai Austrumeiropā nav unikāla, esam līdzīgi lielākajai daļai kaimiņu.
Jaunākais pētījums, ar ko 2018. gada vasarā nāca klajā Eiropas Tieslietu padomju asociācija (ENCJ), parādīja skaidru tendenci: lielākajā daļā Eiropas valstu (arī Latvijā) uzticība tiesu varai ir augstāka nekā citiem valsts varas atzariem. Latvijā tiesām uzticas aptuveni 40%, kas ir daudz augstāk nekā KNAB - 29%, Ministru kabinetam - 18% un Saeimai - 12%. Tā ir mūsu kopīga valstiska sāpe par to, ka cilvēks netic savai valstij.
- Cik lielā mērā likumdevēja radītais šķiet jums, tiesu varai, efektīvs?
- Dzīve mainās, un katrs grozījums likumā ir labi jāpārdomā, jāsaskaņo ar citiem likumiem tā, lai jaunradītā norma būtu nepārprotami skaidra un dzīvotspējīga, vērsta uz attīstību.
Slikts piemērs te bija, piemēram, vēsturiskā Senāta vārda atņemšana kasācijas instancei. Gods likumdevējam - saprotot savu kļūdu, pēc trim gadiem Senāta vārds kasācijas instancei atdots.
- Man visai daudzi intelektuāļi, tostarp juristi, teikuši, ka galvenā tiesu sistēmas problēma ir pašattīrīšanās. Cik tā, jūsuprāt, būtiska?
- Ja ar pašattīrīšanos domāta kādu tiesnešu atcelšana no amata, tad jāsaka - tiesiskumu nevar nodrošināt ar prettiesiskiem instrumentiem. Tiesnesi no amata var atcelt tikai divos Satversmē un likumā Par tiesu varu paredzētos gadījumos - ar notiesājošu spriedumu krimināllietā vai Tiesnešu disciplinārās kolēģijas lēmumu.
Taču nav pamata uzskatīt, ka Latvijas tiesu sistēmai trūktu brieduma jeb spējas uzņemties atbildību pašai par sevi. Darbojas tiesnešu pašpārvalde, kuras pilnvaras un arī atbildība kļūst plašāka. Tiesnešu ētikas komisija var ne tikai dot atzinumus un skaidrojumus dažādām ar tiesneša ētiku saistītām situācijām, bet arī rosināt disciplinārlietas. Savukārt Tiesnešu disciplinārās kolēģijas funkcijas paplašinātas ar iespēju tiesnesi, par kura profesionālo kompetenci ir šaubas, nosūtīt uz ārpuskārtas profesionālās darbības novērtēšanu. Tas ir jauns, papildu instruments gadījumos, kad izrādās, ka nav pamata disciplinārlietai.
Kā piemēru tiesu sistēmas spējai reaģēt uz savām problēmām varu minēt arī Tieslietu padomes rīcību pēc medijos izskanējušās informācijas par tiesnešu darbību maksātnespējas procesos - Tieslietu padome izveidoja ekspertu komisiju, kas pārbaudīja publikācijās minētās lietas.
Izrādījās, ka daļa no pārmetumiem ir bez pamata, jo komisija uzskatīja, ka tiesu darbu negatīvi ir ietekmējuši bieži grozītie likumi un nenostabilizētā tiesu prakse. Savukārt attiecībā uz tiesnešiem, par kuriem komisijai tiešām radās jautājumi un neskaidrības, diemžēl bija notecējuši termiņi iespējamo disciplinārlietu ierosināšanai. Tādēļ Tieslietu padome lēma lietas nodot tālāk prokuratūrai izlemšanai par kriminālatbildību. No atbildes, ko saņēmām, varēja saprast, ka faktiski prokuratūra minētās lietas jau ir pētījusi un Tieslietu padomes informācija tai nav bijusi jaunums. Pieļauju, ka tas nozīmē, ka kāda no personām, iespējams, jau ir saistīta ar uzsāktiem kriminālprocesiem, bet pret kādu nav bijis iespējams rosināt lietu nepietiekamu pierādījumu dēļ.
- Pirms desmit gadiem jūs Dienai teicāt, ka vara jūs nevar samaitāt. Nav samaitājusi?
- Domāju, ka nav. Savā profesionālajā darbā vienmēr esmu iestājies un iestāšos par neatkarīgu un stipru tiesu varu, kuru saprot un novērtē sabiedrība. Mums nav tikusi pārmesta angažētība un sasaiste ar kādu politisko spēku. Esmu lepns par Augstāko tiesu un saviem kolēģiem.
