Latvijas zemnieki saņem sešas reizes mazākus tiešos maksājumus no Eiropas Savienības (ES) nekā atsevišķu ES valstu lauksaimnieki. Šī sāpīgā problēma sešu gadu laikā nav radusi risinājumu. Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un Lauku attīstības komitejas deputāti, uzturoties vizītē Latvijā, solīja, ka nākotnē atbalsta maksājumi tiks izlīdzināti.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone EP deputātiem norādīja, ka, pievienojoties ES, Latvijas lauksaimnieki rēķinājās arī ar priekšrocībām, ko dod dalība kopējā tirgū, taču patlaban mūsu zemnieki ir vīlušies, jo zemo tiešo maksājumu dēļ nav spējīgi konkurēt ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Par lauksaimniecības politiku atbildīgās Eiropas Parlamenta komitejas delegācijas vadītājs Alberts Dess atzina, ka pašreizējā tiešo maksājumu aprēķināšanas sistēma nav taisnīga pret Baltijas valstu zemniekiem, kuri par hektāru vidēji saņem pat vairāk nekā piecas reizes mazākus platību maksājumus nekā zemnieki atsevišķās citās ES valstīs. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Latvijas zemnieki tiešajos maksājumos saņem aptuveni 78 eiro par hektāru, Grieķijā – aptuveni 500 eiro par hektāru. Savukārt pēc ZM rīcībā esošās informācijas, Latvija šobrīd saņem vismazākos platībmaksājumus starp ES dalībvalstīm, tas ir – 93 eiro par hektāru. Vidēji ES dalībvalstis saņem 276 eiro par hektāru, tostarp – visaugstākos maksājumus saņem Nīderlande, t.i. – 607 eiro par hektāru.
"Tā nevar palikt, un mums šajā jautājumā ir jāatrod kompromiss," sacīja A. Dess. Viņš uzsvēra, ka līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos EP ir ieguvis tiesības lemt arī par būtiskiem agrārās politikas jautājumiem.
Atbildot uz deputāta Alberta Krūmiņa (JL) jautājumu par konkrētām atbalsta summām, ar kurām jaunajā finanšu perspektīvā pēc 2013. gada varēs rēķināties Latvijas zemnieki, EP deputāti norādīja, ka konkrētus ciparus patlaban nosaukt nav iespējams, jo jaunā sistēma tiks veidota demokrātiskā diskusijā starp ES dalībvalstu valdībām. Taču, ņemot vērā jaunās EP pilnvaras, A. Dess uzsvēra, ka viņš aizstāvēs Baltijas valstu intereses un pēc 2013. gada lauksaimniecības politika būs taisnīgāka, un atšķirības starp valstīm nevar būt tik lielas.
Vienlaikus EP deputāti uzsvēra, ka arī Eiropas nodokļu maksātāji un arīdzan daudzi Eiroparlamenta deputāti uzskata, ka lauksaimniecībā nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta visai nelietderīgi, tādēļ reformas ir nepieciešamas. Ir būtiski panākt, lai lielāku atbalstu gūst lauksaimnieku darbs, nevis vienkārši īpašums vai zemes hektārs.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar EP deputātiem pārrunāja nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus. "Esmu ticies gan ar EP lauksaimniecības komisiju, gan ar Vācijas lauksaimniecības ministri Ilzi Aigneri. Signāli, ko mēs saņemam, norāda, ka darbs pie šī jautājuma notiek un tiešām šī izlīdzināšana tiks veikta," optimistiski sacīja V. Dombrovskis.