Ceļā uz dzelzceļa savienojumu ar Vakareiropu noslēdzies vēl viens nozīmīgs darbs – paveikta kultūrvēsturisko vērtību izpēte visu 265 Rail Baltica kilometru garumā Latvijas teritorijā un atrastas gan nozīmīgas kara liecības, gan mistiski objekti, par kuru sākotnējo pielietojumu arheologi joprojām kasa pakaušus. Pakaušus kasa arī projekta ieviesēji – Eiropas Dzelzceļa līnijas –, tikai cita iemesla dēļ.
Šā gada laikā arhitektiem ir jāuzzīmē divas stacijas - centrālā ar visiem pievadiem un arī jaunā lidostas stacija. Darbi sekmīgi virzās uz priekšu, un labā ziņa tā, ka vismaz daļēji projektētāji, kas taisīs jaunā lidostas termināļa projektu, ir tie paši, kas projektē dzelzceļa staciju. Abiem objektiem jātop vienlaikus, jo tie ir savstarpēji saistīti. Šā gada beigās jau iecerēts būvniecības iepirkums, un tiktāl viss būtu gludi, ja neuzrastos juridiskas dabas problēma ar estakādēm. Gan lidostas teritorijā, gan arī Rīgas centrā dzelzceļu ir plānots pacelt virs zemes - tā, lai tas pēc iespējas mazāk traucētu cilvēkiem un cita veida satiksmei. Neskaidrība ir par zemes piederību zem estakādes, jo pašam dzelzceļam fiziski tā nepieciešama vien tik daudz, cik vietas aizņem balsta pēda.
Kas ir estakāde
Skaidrojošajā vārdnīcā vēstīts, ka estakāde ir būve ceļu ierīkošanai uz balstiem virs zemes (arī virs ūdens). Savukārt Būvniecības likumā tāda termina kā estakāde nav. Minēta tikai būve - «ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni)». Pie šāda formulējuma nav saprotams nedz tas, cik daudz zemes nepieciešams atsavināt dzelzceļa vajadzībām, nedz arī - ko tieši uz šīs zemes drīkst vai nedrīkst darīt. Bet, lai saņemtu Eiropas Savienības finansējumu, jābūt simtprocentīgai skaidrībai, ka tās ir attiecināmas izmaksas. Tātad Būvniecības likumā triecientempā nepieciešami attiecīgi grozījumi. Kā skaidro Eiropas Dzelzceļa līniju pārstāve Rita Voronkova, šī ir projekta galvenā juridiskā aktualitāte īsākā termiņā. Savukārt jautājums, par ko savlaicīgi jāsāk domāt ilgtermiņa risinājuma atrašanai - kam pēc uzbūvēšanas tiks uzticēta visas dzelzceļa būves infrastruktūras pārvaldīšana Baltijas valstīs. Var to darīt kopīgi, bet var arī katra valsts savu posmu.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka vienoties ar kaimiņiem par to, kurš te galvenais, ir diezgan grūti, un tāpēc projekta īstenošanu pavada nemitīgi konflikti. Taču tikai, kad būs skaidrība attiecībā uz labāko pārvaldības modeli, varēs sākt domāt arī par to - kas un ar ko brauks pa Rail Baltica sliedēm.
Pētniekiem sokas labāk
Krietni saliedētāku darbu nekā pasūtītāji spējuši demonstrēt kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieki. Viņi darbu pabeiguši, un, šķiet, neviens ne ar vienu nav sastrīdējies. Tie ir kopumā 30 eksperti: arheologi, ģeologi, vēsturnieki, arhitekti un ģeodēzijas inženieri no valsts institūcijām un komercsektora. 265 kilometrus garā dzelzceļa trase pārstaigāta trīskārt. Uzietas 126 kultūrvēsturiski potenciāli nozīmīgas vietas, dažādi objekti un atsevišķi atradumi. Tostarp arī tādi, par kuru izcelsmi pētnieki nespēj rast skaidrību. Tās ir garas akmeņu krāvumu rindas pat 150 metru garumā. Ir arī atsevišķi akmeņu uzbērumi. Iespējams, tie ir kādi apbedījumi, iespējams, liecības par seno lauksaimniecību. Tā kā visai Latvijai pāri gājuši divi pasaules kari, atrastas arī daudzas jaunas liecības par tiem. Daļa no tām ir vēl nesprāgušas. Tādēļ viena no arheologu rekomendācijām - pirms zemes darbu veikšanas, pāri visai trasei jāpāriet sapieriem. Tāpat atrastas arī liecības, kas nonāks muzejos. Piemēram, pusdzerta pudele ar Jelgavas brūzī taisītu šņabi, kas uzieta vācu ierakumos.
Objekts Nr. 100
Tuvāk galvaspilsētai un pašā Rīgā pētnieki strādāja ar pamanāmāka kultūrvēsturiskā mantojuma iemūžināšanu, un uzieti pat tādi objekti, kas līdz šim palikuši nemanīti. Piemēram, uzbērumā iepretim dzelzceļa kantorim padomju gados iebūvēts objekts Nr. 100. Bumbu patvertne atomkara gadījumam. Alternatīvs dzelzceļa vadības centrs ar daudzām telpām, kurā pat atrodas unikāla skaitļojamā mašīna - radiācijas izplatības aprēķināšanai.
Ne visu interesanto dzelzceļa būves laikā izdosies saglabāt, taču vērtīgākās lietas un būves Rail Baltica centīsies saudzēt. Piemēram, veco Torņakalna staciju. Tā ar trīsdimensiju skaneriem ir iemūžināta miljardos un terabaitos mērāmā precizitātē. Bet varbūt staciju nemaz nenāksies jaukt nost un likt atkal kopā. Ēka ir stāvbūve, un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ieskatā to būtu iespējams pacelt ar domkratiem un pārvietot nostāk no trases, nemaz neizjaucot.
