Biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmumā Bio-Venta galvenās iekārtas jau trešo mēnesi klusē – biznesa plānā ietvertās saistības no valsts puses netiek pildītas.
Uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu, lai saslēgtu ar zemniekiem līgumus un rudenī iepirktu rapša sēklas visam gadam. Savukārt bankas, neredzot stabilu darbību, īstermiņa kredītus atsaka. Izpilddirektors Juris Bērziņš stāsta, ka pēc pāris nedēļām darbību plānots atjaunot. Līdzekļus izejvielu iepirkšanai iegūs, pārdodot vēl nesaražoto produkciju, kaut ko arī piesubsidējot īpašnieki. Tā plānots izvilkt līdz martam, taču, kas būs tālāk, izpilddirektors neņemas prognozēt. Nostāties pilnībā uz savām kājām rūpnīca varētu, ja saņemtu valsts apsolīto subsīdiju – pašlaik valdības parāds jau pārsniedz 12 miljonus latu. Nozarē, kur visus ārzemju konkurentus subsidē, Latvijas uzņēmējiem iet ļoti smagi. "Ja sākotnēji būtu zinājuši, ka subsīdiju nebūs, iespējams, rūpnīcu nemaz nebūtu taisījuši," saka Bio-Ventas izpilddirektors Juris Bērziņš.
Zemkopības ministrija, caur kuru teorētiski būtu jānāk nozari atdzīvinošajai naudas plūsmai, aizbildinās ar trūkumu valsts budžetā. Šogad subsīdijās atvēlēti vien 3,3 miljoni. Nākamgad tikpat, un uz astoņiem ražotājiem tas nav nekas.
"Mēs jau neprasām kaut kādu labdarību," uzsver Juris Bērziņš. "Atbalsts vajadzīgs tikai tagad – pašā sākumā, bet pēc tam rūpnīca gadiem ilgi nesīs valstij labumu nodarbinātu cilvēku un samaksātu nodokļu veidā." Arī zemnieki varētu tepat notirgot izaudzēto rapsi. Taču pašlaik rapsi pārdod ārzemniekiem, bet pēc tam ziemā mūsu pārstrādes rūpnīcas jau par augstāku cenu to iepērk un ved atpakaļ. Apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz noslēgt ilgtermiņa līgumus un izmaksāt zemniekiem tūlītēju avansu, kas faktiski ir vienīgais, kas viņus interesē.
Zemkopības ministrija ziņo, ka sarežģījumi ar nozares atbalstu veidojas arī Briselē. Atbalsta shēma ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un tā jau divas reizes ir pieprasījusi sniegt papildinformāciju.
Latvijas biodegvielu un bioenerģijas asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs jau komentējis, ka komisijas jautājumi liecina par situācijas nepārzināšanu. Piemēram, viens no jautājumiem, bijis – kāpēc Latvijā biodīzelis jāražo no rapša, nevis palmu eļļas. Vai nu eirofunkcionāri nezina, ka Latvijā palmas neaug, vai arī cenšas lobēt silto zemju lauksaimniekus.
Zemkopības ministrijas iesniegtos paskaidrojumus Eiropas Komisija ir tiesīga vērtēt līdz augusta beigām. Laiks iet, un, piemēram, Baltijā lielākajam biodīzeļdegvielas ražošanas
un pārkraušanas kompleksam Bio-Venta katra dīkstāves diena nozīmē 33 000 latu zaudējumu.
Jādomā, ka situācijas absurdumu saprot arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš mainījis savu vizītes grafiku Ventspilī, un šodien ieradīsies arī Bio-Ventā. aDarbinieki, gaidot premjeru, vakar nodarbojās ar tīrīšanu un uzkopšanu. Un nekā cita viņiem jau nav ko darīt. Ražošanai nenotiekot, 70 cilvēki šobrīd laiku pavada atvaļinājumā vai strādā minimālajā režīmā, saņemot arī mazāku atalgojumu.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars, taujāts, ko īsti tikšanās laikā sagaida no premjera, Neatkarīgajai saka: "Ceram, ka viņš uzklausīs mūsu sāpi un problēmas. Ceram, ka tiksim sadzirdēti. Šis stāsts nav tikai par mums, bet visiem biodegvielas ražotājiem.