VID vadītājas amatā apstiprināta Jaunzeme; dienesta štatu mazināt neplāno
Ministru kabinets otrdien Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amatā apstiprināja Ievu Jaunzemi.
Jaunzeme neplāno mazināt VID štatu, bet meklēs ekspertu cīņai ar ēnu ekonomiku, otrdien žurnālistiem sacīja Jaunzeme.
Viņa uzsvēra, ka VID vadītājas amatā cer vadīt komandu, kas izturas ar cieņu pret godprātīgiem nodokļu maksātājiem, bet ar neiecietību pret nodokļu nemaksātājiem. "Tiem, kas atrod metodes, kā nemaksāt nodokļus, VID ir jāliek pretī savas metodes," teica Jaunzeme.
Tāpat viņa norādīja, ka nodokļu administrācijā nav plānots samazināt darbinieku skaitu, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados no visām valsts pārvaldes iestādēm VID štats ticis samazināts visdrastiskāk - par aptuveni 300 cilvēkiem. "Tiem VID darbiniekiem, kuri strādā godprātīgi, nav pamata bažīties, bet tie darbinieki, kas nav godprātīgi... Es darīšu visu, lai VID reputācija būtu tīra," piebilda Jaunzeme.
Tajā paša laikā VID jaunieceltā vadītāja plāno cilvēkresursus novirzīt atsevišķu problēmu risināšanai, tāpēc viņas viens no pirmajiem uzdevumiem būs atrast ekspertu cīņai ar ēnu ekonomiku.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka Jaunzemei būs jāturpina iepriekšējās iestādes vadītājas Ilzes Cīrules sāktais darbs, attīstot VID kā servisa iestādi ar labvēlīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem un stingrību pret nodokļu nemaksātājiem.
Ministri aicina jauniecelto vadītāju apkarot nodokļu nemaksāšanu un veicināt tiesiskumu.
Pirms Jaunzemes apstiprināšanas amatā atsevišķi ministri gan pauda novēlējumus Jaunzemei, gan arī dalījās ar ieteikumiem par VID darbības uzlabošanu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības sēdē norādīja uz dzirdēto, ka VID savā darbā pielieto "selektīvu tiesiskumu", veicot pārbaudes pēc "dažādiem norādījumiem no augšas vai apakšas". Bordāns vēlējās zināt, vai Jaunzeme ir gatava sadarboties ar Tieslietu ministriju un citām iestādēm, lai šāda pieeja tiktu apkarota.
Jaunzeme apliecināja, ka viņa vēlas vadīt iestādi ar labu reputāciju, bet laba reputācija nevar būt iestādei, kas veic selektīvas pārbaudes. Jaunā VID vadītāja pauda gatavību sadarboties ar Tieslietu ministriju un citām kompetentajām iestādēm, lai šādu gadījumu nebūtu.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) norādīja, ka uz Jaunzemi VID vadītājas amatā tiek liktas lielas cerības. Ministrs piebilda, ka viņš vēlas redzēt VID kā modernu institūciju, kuras darbs balstīts uz prevenciju un labu sadarbību ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem. "Liels darbs jāpaveic, lai iestādi padarītu prestižu," viņš piebilda.
Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka viņš Ekonomikas ministrijā iepazinis Jaunzemi kā rūpīgu cilvēku, kas orientēts uz mērķa sasniegšanu. Ekonomikas ministrs pauda uzskatu, ka VID vajadzētu lielāku uzmanību pievērst nodokļu nemaksāšanas izskaušanai.
Tāpat finanšu ministrs aicināja aktīvāk modernizēt VID darbu, turpināt iesāktās reformas, kā arī Jaunzemei būs jāizstrādā jauna VID darbības stratēģija.
VID vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Jaunzeme līdz šim bija Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja, bet iepriekš viņa bijusi valsts sekretāre Labklājības ministrijā. Tāpat potenciālā VID ģenerāldirektore sešus gadus vadīja Konkurences padomi, bet pirms tam bija padomniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Jaunzeme arī četrus gadus bija ģenerāldirektore Latvijas Darba devēju konfederācijā.
VID ģenerāldirektora amata kandidātei ir biznesa vadības maģistra grāds un arī Ekonomikas fakultātes ekonomista diploms, kas ar Akadēmiskās informācijas centra lēmumu pielīdzināts profesionālā maģistra grādam. Viņa pārvalda divas svešvalodas - angļu un krievu - un pamatzināšanu līmenī ir apguvusi vācu un franču valodu.
Jaunzemes iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2017.gadu liecina, ka pērn par darbu Ekonomikas ministrijā viņa algā saņēmusi 40 819 eiro.
Jaunzemes īpašumā ir dzīvoklis Rīgā. Tāpat viņa deklarējusi bezskaidras naudas uzkrājumus 17 384 eiro apmērā. Jaunzeme nav deklarējusi parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 2018.gada 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016.gada novembra.
2018.gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.
Vēlāk uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Skujiņš gan šīs bažas noraidīja, saucot tās par "melu kampaņu".