Latvijā paredzēts veidot testamentu reģistru, kurā vienkopus tiks reģistrēti pēdējās gribas rīkojumi un dokumenti par to atcelšanu un grozīšanu.
To paredz Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātā koncepcija par valsts informācijas sistēmas - testamentu reģistra - izveidi, kas šodien tika izsludināta valsts sekretāru sanāksmē.
Kā aģentūru LETA informēja TM, patlaban Latvijā nav vienotas un centralizētas pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaites.
Privātpersonu interešu aizsardzības uzlabošanai un pēdējās gribas rīkojuma dokumentu taisīšanas drošības palielināšanai ir nepieciešams izveidot un ieviest Latvijā atsevišķu valsts informācijas sistēmu - Testamentu reģistru.
Koncepcija izstrādāta, ņemot vērā to, ka centralizētas pēdējās gribas rīkojumu uzskaites valstī šobrīd trūkst, kā arī to, ka mantinieki, uzsākot mantojuma lietas kārtošanu, un zvērināti notāri, vedot mantojuma lietas, sastopas ar grūtībām noskaidrot mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma esamību un tā atrašanās vietu.
Līdz ar ko iespējami gadījumi, kad netiek izpildīta mantojuma atstājēja pēdējā griba, norāda TM.
Koncepcijā piedāvāti divi risinājumu varianti.
Pirmajā variantā Testamentu reģistrā iekļaujamai dati par pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti tikai no testamentu reģistra darbības uzsākšanas brīža, bet otrajā variantā piedāvāts Testamentu reģistrā papildus datiem no tā darbības uzsākšanas brīža iekļaut arī datus par pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti no Notariāta likuma spēkā stāšanās dienas 1993.gada 1.septembrī, kam būtu informatīvs raksturs.
TM piedāvājusi īstenot koncepcijas otro risinājuma variantu no 2012.gada otrā pusgada panākot, lai gada laikā testamentu dati būtu ievadīti jaunajā reģistrā.
Pēc TM sniegtās informācijas, Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) ir paudusi apņemšanos no saviem finanšu līdzekļiem segt testamentu reģistra izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izdevumus, jo lielāko daļu pēdējās gribas rīkojuma aktus taisa zvērināti notāri un informācija par pēdējās gribas rīkojuma aktiem nepieciešama mantojuma lietu vešanas procesā, kas ir zvērinātu notāru kompetencē.
Koncepcijas kopsavilkumā tiek piedāvāts LZNP noteikt par testamentu reģistra pārzini un turētāju.