Ar asu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera kritiku gan no Saeimas tribīnes, gan par Tautas sapulci nodēvētajā mītiņā Saeima ar pārliecinošu vairākumu kriminālvajāšanai par valsts noslēpuma izpaušanu ceturtdien izdeva Jaunās konservatīvās partijas deputātu Juri Jurašu. Līdz ar to konservatīvo vairākkārt piesaukto ģenerālprokurora atlaišanu visticamāk panākt neizdosies, taču balsojums varētu iniciēt likuma izmaiņas, kas radīs attieksmi pret kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem.
Par J. Juraša izdošanu nobalsoja 73 no klātesošajiem 92 Saeimas deputātiem jeb gandrīz visi koalīciju veidojošo partiju frakciju pārstāvji. Līdz ar Jaunās konservatīvās partijas deputātiem pret izdošanu balsoja KPV LV deputāts Aldis Blumbergs un dibinātājs Artuss Kaimiņš, savukārt Nacionālo apvienību pārstāvošā Inguna Rībena līdz ar pie frakcijām nepiederošo Jūliju Stepaņenko balsojumā nepiedalījās.
J. Jurašs, kas pēc kolēģu balsojuma uzreiz pameta Saeimas sēžu zāli, joprojām nevēlējās atklāt, vai noliks deputāta mandātu. Lēmumu viņš pieņemšot tuvāko dienu laikā. Jāatgādina, ka kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem nav tiesības piedalīties ne Saeimas, ne tās komisiju sēdēs, tādēļ, viņam nenoliekot mandātu, Jaunās konservatīvās partijas frakcijā saruktu pilntiesīgu deputātu skaits. Ja J. Jurašs mandātu tomēr noliks, tad viņa vietā varētu nākt Ieva Akuratere, kura 13. Saeimas vēlēšanās konservatīvo Kurzemes vēlēšanu apgabala sarakstā bija ar otro numuru - aiz J. Juraša.
J. Jurašs, mandātu nenoliekot, gan var nonākt divdomīgā situācijā. Proti, viņš ir arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, un ieņemt šo amatu likums viņam neliedz.
J. Juraša izdošanas kriminālvajāšanai kontekstā Saeima, visticamāk, grozīs savu Kārtības rulli, jo pret normu, kas ierobežo deputāta tiesības, vērsušies ne tikai konservatīvo deputāti un A. Kaimiņš, kuram pašam ir liela iespēja nonākt J. Juraša lomā sakarā ar kriminālprocesu par nelikumīga finansējuma piesaistīšanu savai partijai, bet arī konfliktā ar likumu nenonākuši deputāti, kuri uzskata, ka deputātam, ja vien tas pats nevēlas nolikt mandātu, jāļauj pildīt vēlētāju uzticētais pienākums, līdz spēkā stājies tiesas spriedums.
Saeimas balsojums liecina arī par to, ka konservatīvo vairākkārt piesauktā vēlme panākt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanu vismaz ar Saeimas deputātu rokām nebūs viegli izdarīt. Saskaņā ar likumu Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis pārkāpumu, kas ļauj ģenerālprokuroru atlaist. Piemēram, pildot dienesta pienākumus, viņš pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, un iestājušās būtiskas kaitīgas sekas.
Šādu pārbaudi pēc savas iniciatīvas tiesīgs ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viena trešdaļa Saeimas deputātu, tomēr balsojums par J. Juraša izdošanu kriminālvajāšanai vedina domāt, ka atšķirībā no Jaunās konservatīvās partijas biedriem vairākums Saeimas deputātu ticību Ģenerālprokuratūrai nav zaudējuši. Grūti arī iedomāties, ka pagājušajā nedēļā tieslietu ministra amatu ieņēmušais konservatīvo līderis Jānis Bordāns par pārbaudes nepieciešamību spēs pārliecināt Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Arī viņš ir starp tām amatpersonām, kuras konservatīvo līderi labprāt nomainītu.
Taču tas konservatīvajiem neliedza savas bažas, kas brīžiem robežojās ar goda un cieņas aizskaršanu, par Ē. Kalnmeiera pakalpošanu oligarhiem, Zaļo un zemnieku savienībai un Saskaņai skaļi paust no Saeimas tribīnes.
Tā Sandis Riekstiņš paziņoja, ka Ģenerālprokuratūras vēršanās pret J. Jurašu ir «mēģinājums mūsu valstī ieviest Putina [Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira] ieviesto izrēķināšanās sistēmu, lai novērstu sev neērtus un nevēlamus cilvēkus».
Savukārt Juris Rancāns nebaidījās prokuratūru vainot likuma pārkāpšanā. «Es zinu, ka prokuratūra var nekaunīgi melot, es zinu, ka prokuratūra var pārkāpt likumu, es zinu, ka prokuratūra ir neatkarīga tikai uz papīra,» teica deputāts.
Savukārt konservatīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētāja un bijusī J. Juraša kolēģe Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā Juta Strīķe pauda gatavību nepadoties cīņā ar oligarhiem un korupciju. «Jūs varat apcietināt mūs visus, jūs varat gāzt valdību, jūs varat atgriezt visu, kā ir bijis, un baroties uz tautas rēķina un dzīvot melos, bet tik un tā jūs mūs neapklusināsiet,» pauda deputāte.
Lai cik daiļrunīgas un revolucionāras bija konservatīvo runas, vairākums deputātu un arī pats J. Jurašs tomēr atzina, ka Saeimai nav jāizšķir, ir vai nav J. Jurašs izpaudis valsts noslēpumu saturošu informāciju. J. Jurašs pirms balsojuma arī uzsvēra, ka, tikai izdodot viņu kriminālvajāšanā, viņam būs iespēja tiesā pierādīt, ka nav izdarījis viņam inkriminēto noziegumu.