Koļegova atklāj nākamā VVD vadītāja obligāto pienākumu

Nākamajam Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektoram obligāts pienākums būs turpināt iesāktos investīciju projektus, sacīja dienesta ģenerāldirektores amatu šonedēļ atstājusī Inga Koļegova.

Viņa norādīja, ka VVD ir vairāki būtiski projekti, kuri ir jāturpina, lai nekavētu investīcijas un saistīto uzņēmumu darbību.

Kā būtiskākos projektus Koļegova norādīja, piemēram, Inčukalna gudrona dīķu projektu, vairākus Eiropas fondu projektus, kurus VVD sāka īstenot, jaunu e-pakalpojumu izveidošanu, kā arī ražotāju atbildības sistēmas attīstīšanu atkritumu un vides apsaimniekotājiem.

"Šo un vēl citu projektu turpināšana ir vitāli svarīgs jautājums, un tos nevar nolikt malā. Tāpat jāturpina VVD procesu pilnveidošana un sistēmas ieviešana, lai ļautu uzlabot VVD sniegto pakalpojumu kvalitāti," uzsvēra Koļegova.

Bijusī VVD vadītāja atzīmēja, ka kopš 2012.gada, kad viņa stājās ģenerāldirektores amatā, VVD ir "strauji izaudzis" un kļuvis par nozīmīgu institūciju valsts pārvaldē. "Ir bijušas lielākas veiksmes un mazākas veiksmes, bet kopumā VVD manā darba laikā ir ļoti izaudzis un attīstījies gan darbinieku, gan pakalpojumu jomā, gan finansējuma jomā," teica Koļegova, papildinot, ka savu padarīto darbu VVD vērtē kā labu.

Vienlaikus Koļegova atzina, ka veids, kā notika viņas atstādināšana no amata, nebija saprotams ne viņai, ne darbiniekiem. Pēc viņas teiktā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) par pieņemto lēmumu komunicēja caur plašsaziņas līdzekļiem, nesarunājoties arī ar VVD kolektīvu. "Veids, kā notika VVD vadītāja atbrīvošana, darbiniekos ir radījis lielu mulsumu - viņi nesaprot, kas notiek, motivācija ir kritusies, un tas apdraud pakalpojumu sniegšanu klientiem," teica Koļegova, vienlaikus gan piebilstot, ka vadītāju maiņa valsts iestādēs ir normāls process.

LETA jau ziņoja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce un VVD ģenerāldirektore Koļegova vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu, aģentūru LETA informēja ministra pārstāve Agnese Vārpiņa. Koļegova amatu atstājusi no otrdienas, un tuvākajā laikā viņas vietā tiks iecelts pienākumu izpildītājs.

Pūce aģentūrai LETA sacīja, ka pirmdien viņam bijusi tikšanās ar Koļegovu, kuras laikā pārrunāti visi jautājumi, kas saistīti ar Koļegovu personīgi un VVD pēdējo gadu laikā. Puses esot vienojušās - gan viņas, gan civildienesta interesēs būtu labāk, ja abi vienotos par darba attiecību izbeigšanu ar Koļegovu, teica Pūce.

"Domāju, ka šobrīd būtu lieki pārspriest VVD iepriekšējo darbību. Koncentrēšos uz jauna vadītāja atrašanu un to, kā uzlabot iestādes darbu, lai tā turpinātu vēl labāk kalpot Latvijai," piebilda Pūce.

Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Neraugoties uz izvirzītajām apsūdzībām, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņam nav tiesiska pamata atstādināt Koļegovu no amata, jo prokuratūra nav noteikusi ierobežojumus vai aizliegumu viņai ieņemt VVD vadītājas amatu.