Ulmanis: Rīgas Dinamo spēles jāredz visiem

© nra.lv

Hokeja kluba Rīgas Dinamo padomes priekšsēdētājs un mazais akcionārs Guntis Ulmanis (Par labu Latviju) atzīst, ka ienākumi no ekskluzīvo spēļu tiešraidēm lielu peļņu nenesīs, taču viņš cer, ka parlaments vai valdība pieņems lēmumu, ar kuru atļaus valsts uzņēmumiem atbalstīt hokejistus.

Neatkarīgā jau ziņoja, ka komercmediji ir neizpratnē par sabiedriskās, Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri maksāt vairāk nekā 350 000 latu par licenci, it sevišķi tāpēc, ka no valsts līdzekļiem šādam mērķim nauda nav paredzēta un arī reklāmas tirgus nav tik milzīgs, lai piesaistītu daudzus sponsorus.

G. Ulmanim neesot zināms, kur LTV ņems līdzekļus vairāk nekā 350 000 latu vērtās licences apmaksāšanai. "Grūti spriest par otras puses iespējām piesaistīt finansējumu. Kad Kontinentālā hokeja līga (KHL) nodeva mums pārraides tiesības pārdot televīzijām savas spēles, mēs izsludinājām aptauju un nosūtījām šo piedāvājumu visām lielākajām Latvijas televīzijām," saka Rīgas Dinamo padomes priekšsēdētājs G. Ulmanis. "LTV šajā aptaujā nāca ar vislabāko piedāvājumu, un, ja viņiem ir vislabākais, tad mums jau nav citu iespēju kā vien to pieņemt. Mēs nevienam neuzspiežam piedalīties šajā konkursā. Faktiski jau to dara hokeja komandas uzturēšanas interesēs, jo arī mums ir jāmaksā noteikta summa KHL. Tieši tāpēc viena no prasībām bija, lai pārraides varētu redzēt visā Latvijā, nevis, piemēram, TV5, kas bez maksas ir uztverama Rīgā un tās apkārtnē."

Eksprezidents nenoliedz, ka, pārdodot KHL licenci, vēlētos nopelnīt, taču viņš apzinās, ka Latvijas divu miljonu lielais iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši neliels iepretim 20 vai vairāk miljonu iedzīvotāju lielām valstīm, kur ir attiecīgi lielāka auditorija.

"Es tik liels ideālists neesmu. Tā galīgi nav nekāda pelnīšana. Rezultātā ar nelielu paaugstinājumu pārdodam šīs ekskluzīvās spēļu tiešraides licenci tālāk, kur pretendenti sacentās par labākajiem noteikumiem. Tas ir vienīgi pašu pretendentu bizness un atbildība – spēt samaksāt noteikto summu. Mēs nejaucamies, televīzijas vai LTV iekšējās finanšu lietās," apgalvo G. Ulmanis.

Viņš ir pārliecināts, ka šajā gadījumā ieguvēji būs skatītāji, jo "daudz sliktāk būtu tad, ja šo licenci pārdotu kādai televīzijai, kura pēc tam atkal prasītu no skatītājiem maksāt par spēļu skatīšanos". "Mēs nevaram pieņemt lēmumu, lai redz tikai daļa Latvijas skatītāju. Svarīgākais bija tas, lai šīs spēles redz visi un lai par skatīšanos no skatītājiem netiek ņemta nauda. Lai pašas televīzijas meklē naudu no sponsoriem," pārliecināts eksprezidents.

Tāpat Rīgas Dinamo mazais akcionārs cer, ka valdība vai parlaments pieņems lēmumu, ar kuru atļaus valsts uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuros ir daļa valsts kapitāla, novirzīt kādu daļu Rīgas Dinamo. "Šādi uzņēmumi varētu būt Latvenergo, Latvijas dzelzceļš vai Latvijas valsts meži un citi, kuri varētu piedalīties Rīgas Dinamo finansēšanā. Katrā ziņā negribas zaudēt hokeja komandu. Tā ir ļoti liela vērtība Latvijas iedzīvotājiem. No emocionālā un arī izklaides viedokļa. Jo pretējā gadījumā, ja nebūs finansējuma, Rīgas Dinamo pastāvēšana būs apdraudēta," norāda G. Ulmanis.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais