NEPLP pārliecināta par izsludinātā konkursa uz LTV valdes locekļu amatiem korektumu

Neskatoties uz kritiku par izsludinātā konkursa uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu amatiem kvalitāti un atbilstību likumdošanai, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pārliecināta par tā korektumu un neizskata iespējas to pārtraukt.

Šodien Saeimas Mediju politikas apakškomisijā un vēlāk arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatīts jautājums par sabiedrisko mediju vadības atlases procesu.

NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete apakškomisijas sēdē skaidroja, organizējot konkursus uz sabiedrisko mediju valdes amatiem, NEPLP jau iepriekš saņēma kritiskas piezīmes, kuras mēģināts ņemts vērā un labot, izstrādājot izsludinātā konkursa nolikumu. Papildinot Druvieti, NEPLP loceklis Ivars Āboliņš uzsvēra, ka padome "nekad nepiekritīs, ka sabiedriskais medijs ir parasta kapitālsabiedrība, kuras valdes iecelšanai būtu jāpiedalās izpildvarai".

Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) izteicās, ka NEPLP ieguvusi "tādu kā īpašu statusu" - kolīdz [tā] iegūst varu, jebkura institūcija valstī zaudē varu pār to". Politiķes ieskatā esošā situācija ir filozofisks jautājums par politisku iejaukšanos un politisko brīvību. "Redzu šeit ļoti lielu konfliktu. Man liekas, ka jautājums juridiski nav atrisināms," teica deputāte.

Apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP) norādīja, ka, viņasprāt, rūpes raisa apstāklis, ka it kā atklātības vārdā tiek sašaurināta ekspertīze, kas tiek piesaistīta valdes atlasē. "Nominācijas komisija pēc visiem pārvaldes principiem ir tā vieta, kur var piesaistīt profesionāļus. Te es saredzu riskus, ka šādā veidā neiegūstam labāko kandidatūru. Otra lieta - kā definējam, kas ir atklāts konkurss. Manā izpratnē tāds tas ir, ja konkurss ir plaši pieejams. Vārdu atklāšana nav tas, kas definē atklātu konkursu," teica Tērauda. Viņa nav pārliecināta, vai kandidātu vārdu atklāšana veicina uzticību, kā arī profesionāļu piesaisti. "Te ir pamats viedokļu dažādībai. Vārdu publiskošana, nezinot, vai tiks iegūts amats, neveicina vēlmi startēt," uzskata politiķe.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka "tā ir dīvaina izpratne, ka atklāts konkurss nozīmē caurspīdīgumu no sākta gala līdz beigām, neievērojot privātpersonas privātumu un datu aizsardzību". To, vai NEPLP izsludinātais konkurss, ir pretrunā ar likumu, varot pateikt, tikai veicot nopietnu analīzi, taču tāda, kā pauda Meistere, Juridiskajā birojā veikta neesot.

Arī Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis uzsvēra, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nav regulēts kandidātu vārdu izpaušanas vai neizpaušanas jautājums, kā arī nav regulēts komisijas sastāvs. Par kandidātu vārdu publiskošanu kritiski izteicās arī Tieslietu ministrijas pārstāve, uzsverot, ka "atklātības princips ir jālīdzsvaro ar privātās dzīves neaizskaramību". Ministrijas pārstāve tāpat norādīja, ka pēc esošās likumdošanas Pārresoru koordinācijas centram būtu jāpiedalās valdes atlases procedūrā.

Meistere piebilda, ka Pārresoru koordinācijas centra zināšanas un pieredze šajā procesā nebūtu jānoraida, bet gan jānovērtē un jāizmanto. "Nedomāju, ka viens centra loceklis var izšķirt balsojumu. Neatkarība nenozīmē visatļautību un likumu neievērošanu," piekodināja Juridiskā biroja priekšniece. Minēto ekspertu ieskatā konkursam uz valdes locekļu amatiem būtu jāpiemēro Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas.

Tērauda akcentēja, ka radušies problēmjautājumi būtu risināmi, domājot par iespējamajiem likuma grozījumiem.

Šādai iecerei piekrita arī NEPLP locekle Gunta Līdaka, taču viņa nepiekrīt tam, ka pašreizējā konkursa komisija un piesaistītie eksperti ir nepietiekami zinoši. "Mums ir trīs piesaistītie eksperti, kas piedalīsies kandidātu atlasē - pārstāvji no Personāla atlases asociācijas, Sabiedriskās konsultatīvās padomes un LTV darbinieku arodbiedrības. Negribētu piekrist, ka nebūtu profesionāla atlases komisija," teica Līdaka.

Savukārt kontekstā ar kandidātu vārdu atklāšanu Līdaka pauda, ka iepriekšējos konkursos, kad vārdi tikuši slēpti, tie tik un tā tikuši nopludināti. "Toreiz neviens netika sodīts. Man ir jautājums, kā šī informācija kļūst publiska un vai ir jēga to tādā gadījumā slēpt?" vaicāja NEPLP pārstāve.

Kādreizējais NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants piedāvāja procesam piesaistīt Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) pārstāvjus. Viņš tāpat kritizēja kandidātu atlases komisijas dalībnieku izvēli. "Manuprāt, esam nonākuši otrajā galējībā - nedomāju, ka arodbiedrībai ir tā ekspertīze un kompetence, lai piedalītos komisijā. Tāpēc ir jautājums, kāpēc notikusi šāda nominācijas komisijas izvēle, kas nav pati spēcīgākā," pauda Dimants.

NEPLP pozīcija juridiskajā plānā ir droša un skaidra, uzsvēra NEPLP loceklis Patriks Grīva. Runājot par valdes locekļu amatu kandidātu vārdu atklāšanu, viņš sacīja, ka jebkuram ir jābūt gatavam iziet sabiedrības priekšā un runāt par lietu, jo arī tad var novērtēt, vai cilvēks gatavs nest šos pienākumus nākamos gadus. "Tāpēc ļoti iestājos par publisku kandidātu nosaukšanu," uzsvēra viņš.

Pēc NEPLP izsludinātā konkursa iztirzāšanas deputāti pievērsās sarunai par to, vai tas ir pareizi tik bieži uz sēdi aicināt NEPLP pārstāvjus. Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) mudināja kolēģus piedomāt pie tā, vai katrs aicinājums uz "pratināšanu" nevarētu tikt pagriezts kā politiska spiediena izdarīšana uz padomi. Tērauda norādīja, ka apakškomisija nevarot nereaģēt uz publiskajā telpā izskanējušo kritiku un iespējamajām neatbilstībām likumam. Deputāta Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) piebilda, ka apakškomisija tikai uzklausīja iesaistītās puses, savukārt nekādi lēmumi netika pieņemti.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas sākās īsu brīdi pēc apakškomisijas beigām, NEPLP atkārtoti stāstīja par izsludināto konkursu. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNKK) aicināja klātesošos atcerēties, ja sabiedriskais medijs ir jānodala no citām komercdarbības jomām, tai piemērojot citas tiesību normas. "Gribētu, lai ir atklātības princips," teica Mūrniece, piebilstot, ka atklātība ir stabils princips, kas jāievēro.

Arī komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) atbalstīja atklātību konkursa norisē. "Es divas reizes esmu startējis Saeimā, neesmu to darījis ar maisu uz galvas. Ir jābūt atklātiem. Algu maksā Latvijas nodokļu maksātāji, tāpēc cilvēkiem ir tiesības zināt, kas ir tie cilvēki, kas tur strādā. Var vilkt paralēles ar LTV valdi," teica Kaimiņš.

Kā ziņots, Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) pieprasa NEPLP pārtraukt LTV valdes locekļu atlases procedūru un izsludināt jaunu konkursu uz vakantajiem amatiem LTV valdē, ievērojot gan Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, gan labas korporatīvās pārvaldības prakses standartus.

LŽA arī aicina atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Mediju politikas apakškomisiju izvērtēt NEPLP līdzšinējo darbību, izvēloties LTV un Latvijas Radio valdes locekļus.

Pretēji Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasībām un labas korporatīvās pārvaldības praksei LTV valdes locekļu nomināciju plāno veikt paši NEPLP locekļi, nominācijas komisijā neiekļaujot nedz neatkarīgus personālsatlases speciālistus, nedz pārstāvjus no Pārresoru koordinācijas centra (PKC), nedz nozares ekspertus un novērotājus ar padomdevēja tiesībām, norāda LŽA, piebilstot, ka saskaņā ar 10. janvārī izsludinātā konkursa nolikumu NEPLP locekļi gan atlasīs, gan apstiprinās jaunos LTV valdes locekļus.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 28.decembrī NEPLP kā valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim Sergejam Ņesterovam.

NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018. gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Pēc tam NEPLP izsludināja konkursu uz vakantajiem LTV valdes locekļu amatiem. Pretendenti uz vakantajiem LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem tiek aicināti iesniegt savus pieteikumus līdz 15.februārim.

Pēc iesniegto pieteikumu izvērtēšanas atbilstošākie kandidāti tiks aicināti uz intervijām un tiks izvērtēti vairākās kārtās. Konkursa nolikums nosaka, ka informācija par konkursa trešajā kārtā iekļuvušajiem kandidātiem tiks publiskota.