Unikāli! RTU zinātnieki no skujām izstrādā tehnoloģiju termoiepakojuma izveidošanai
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki izstrādājuši tehnoloģiju videi draudzīga termoiepakojuma izgatavošanai no Latvijā plaši pieejamā skuju koku zaleņa - smalkiem zariņiem un skujām, informēja universitātes pārstāve Lāsma Vaivare.
Skuju koku zalenis faktiski ir mežizstrādes atlikums un tā pielietošanas iespējas ir ievērojami plašākas par līdz šim izmantotajām.
Patlaban skujas un smalkie koku zariņi, kas paliek pēc mežizstrādes, tiek izmantoti šķeldas ražošanai un zemsedzei, lai sliktos laikapstākļos tehnika varētu pārvietoties pa mežu, kā arī medicīnai un farmācijai nepieciešamu ķīmisko vielu ieguvē.
"Tomēr RTU zinātnieki uzskata - lai iegūtu maksimālu ekonomisko, sociālo un vides labumu, zaleni jāizmanto pilnībā, radot vienlaikus vairākus augstas pievienotās vērtības produktus. Piemēram, pēc skuju ekstraktvielu iegūšanas ekstraģēto materiālu, kas pārsvarā kļūst par bioloģisko atkritumu, var izmantot siltumizolācijas materiāla ražošanai," pauda Vaivare.
RTU zinātnieki no skuju koku zaleņa un organiskas saistvielas piedāvā ražot dažādu preču pārvadāšanai piemērotu termoiepakojumu, kas spētu pasargāt preci no ārējās temperatūras svārstībām pārvadāšanas vai uzglabāšanas laikā un būtu izturīgs pret mehāniskiem bojājumiem.
"Patlaban tirgū ir dažāda izmēra termoiepakojumi, sākot no nelielām kastītēm siltas pārtikas līdzņemšanai restorānos vai pārtikas veikalos, līdz pat milzīgiem konteinera veida iepakojumiem liela izmēra produkcijas pārvadāšanai. Mēs orientējamies uz izmērā un formā līdzīgiem iepakojumiem, lai varētu konkurēt, piedāvājot alternatīvu esošajiem. Liela izmēra termoiepakojums lielākoties tiek ražots no putuplasta, bet mūsu materiāla galvenā vērtība ir - tā dzīves cikla laikā netiek radīta nelabvēlīga ietekme uz klimatu, vidi un cilvēku veselību, jo tas sadalās dabā," skaidro RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Indra Muižniece.
Pētniecība un izstrāde notiek ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansiālu atbalstu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā programmā "Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai".