Juraša izdošanas lieta testē koalīcijas savietojamību
Saeima, vērtējot Ģenerālprokuratūras lūgumu par deputāta Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, salīdzinot ar citiem Saeimas nesenajā vēsturē salīdzināmiem gadījumiem, kļuvusi ārkārtīgi kūtra. Viens no lēnīguma iemesliem ir nule apstiprinātā koalīcija, kurai lieki satricinājumi vēl ilgu laiku nav vēlami. Tomēr procesa rezultātu tas, visticamāk, neietekmēs – bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku kriminālvajāšanai izdos.
Ceturtdien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aiz slēgtām durvīm uzklausīja Ģenerālprokuratūras pārstāvja argumentāciju par labu J. Juraša izdošanai kriminālvajāšanai. Taču lēmums netika pieņemts, jo komisijā strādājošie deputāti vienojušies, ka pirms J. Jurašam liktenīgā balsojuma visiem deputātiem ir tiesības iepazīties ar prokuratūras iesniegtajiem dokumentiem.
Uz to uzstāj arī Jauno Vienotību pārstāvošais Andrejs Judins, kurš, atsaucoties uz Jaunās konservatīvās partijas līderu pausto viedokli, ka kriminālprocess pret J. Jurašu ir safabricēts politisku motīvu dēļ, norāda, ka J. Jurašs nav izdodams, ja konservatīvo aizdomas apliecinās fakti. Tādēļ pagaidām nav zināms, kad jautājums nonāks līdz Saeimas balsojumam, kaut arī tam nākamnedēļ tiks veltītas divas atbildīgās komisijas sēdes.
Atbildīgās komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule gan norāda, ka J. Juraša līdz šim paustais nesaskan ar Ģenerālprokuratūras sniegtajiem faktiem. «Cik pagaidām var secināt, tas, ko Juraša kungs iepriekš pauda publiski, jūtami atšķiras no prokuratūras piestādītajiem materiāliem un prokuratūras pārstāvja teiktā,» saka komisijas vadītāja.
Savukārt deputātu simtnieka vairākums nevēlas uzņemties tiesas funkcijas un vērtēt, vai J. Juraša izdošanai ir pamats. Viņa izdošanas atbalstīšanu jau apliecinājusi Attīstībai/Par!, Nacionālā apvienība, Saskaņa un Zaļo un zemnieku savienība - piecdesmit deviņu balsu kopums.
Zināms, ka, par spīti A. Judina netieši paustajam atbalstam konservatīvo pozīcijām, arī Jaunā Vienotība sliecas atbalstīt prokuratūras lūgumu. Politiķi norāda, ka pretējā gadījumā Saeimai nekavējoties vajadzētu izteikt neuzticību gan ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, gan Valsts drošības dienesta vadītājam Normundam Mežvietam, kura vadītais dienests J. Juraša lietā veica izmeklēšanu.
Neoficiāla informācija liecina, ka J. Juraša lietai bijis potenciāls uzspridzināt vēl neapstiprināto valdību, jo Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji sākotnēji vēlējušies panākt, lai Saeima J. Juraša izdošanu neapstiprina. Konservatīvo kareivīgums gan ātri norimis un tie piekrituši jautājumu risināt demokrātiskā ceļā, taču mīļā miera labad tiek darīts viss, lai nepieļautu kādu liktenīgu kļūdu, kas sagrautu jau tā pagaidām trauslo koalīciju.
Briestošajā skandālā iesaistījies arī J. Juraša advokāts Aleksandrs Berezins, kurš norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām prokuroram kriminālvajāšana jāuzsāk noteiktos termiņos, kurus prokuratūra šoreiz nav ievērojusi.
Viņš norāda - pat ja Saeima lems par J. Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, prokurors nemaz nevar pieņemt lēmumu par viņa saukšanu pie atbildības, jo likumā paredzētais termiņš jau būs iztecējis.