Jaunām sejām ir jāizglābj "Diena"

Laikrakstu Diena un Dienas Bizness izdošanas radītie zaudējumi liek izdarīt aizvien jaunas izmaiņas izdevniecības un izdevumu redakciju vadītāju sastāvā.

Dienas vadība pēdējo dienu laikā tiek uzticēta cilvēkiem, kuri līdz šim no avīžu izdošanas bijuši ļoti tālu. Vispirms no a/s Diena padomes priekšsēdētāja amata atkāpās Aleksandrs Tralmaks, kurš šajā pašā uzņēmumā bija strādājis arī pirms kļūšanas par tā formālo īpašnieku. Viņa vietā palika bijušais biržas brokeris Jānis Ogsts, kas izdevniecības padomē iecelts vien šā gada pavasarī. Pēc tam a/s Diena un SIA Dienas mediji valdes priekšsēdētāja amatā Zigmāru Meiju nomainīja Uldis Salmiņš, kas, vismaz pēc Uzņēmuma reģistrā izdarītajiem ierakstiem, ir ar presi nesaistīts uzņēmējs: īpašnieks un vadītājs SIA EnergoEfektivitātes centrs un SIA Re enerģija, kapitāla daļu īpašnieks un amatpersona firmās Ezermalas konsultācijas, QLC, Re cikls, Invento, TechVentures fondu vadības kompānija utt. Par šo firmu reālo darbību gan zināms ne vairāk kā par pašu U. Salmiņu.

Jau iepriekš Dienas padomē bija iecelts Viktors Troicins, kura publiski zināmā darbošanās bija automobiļu tirdzniecība. Iepriekš viņam bija A. Tralmaka vietnieka statuss, bet tagad J. Ogsts viņu apgājis.

Uzņēmuma valdē līdz ar J. Salmiņu strādā valdē nesen ieceltais finansists Mārtiņš Dukāts, bet divas atlikušās vietas aizņem tieši izdevējdarbībā karjeru veidojušie cilvēki Inga Gorbunova un Visvaldis Trokša.

Izmaiņām uzņēmuma pārvaldē sekoja izmaiņas redakcijas vadītāju sastāvā. Vēl tikai pirms mēneša par laikraksta Diena galveno redaktoru ieceltais Guntis Bojārs tagad ir Dienas mediju galvenais redaktors. Šo amatu par labu G. Bojāram atstājusi I. Gorbunova. G. Bojāra vietā nācis Sergejs Ancupovs, kas darbosies kopā ar savu pirmo vietnieku Dzintaru Zaļūksni. Abi ir bijuši saistīti ar Dienu tās tapšanas periodā pirms pārdesmit gadiem, bet pēc tam darbojušies dažnedažādās iestādēs, amatos un nozarēs. S. Ancupovs varētu būt vienīgais rīdzinieks, kurš šeit sniedzis koncertus uz indiešu tradicionālajiem mūzikas instrumentiem. Citos brīžos viņš bijis V. Birkava valdības preses pārstāvis, dibinājis reklāmas aģentūru utt. Dz. Zaļūksnis ir rakstījis arī Neatkarīgajā, bet nu jau ilgu laiku ir centies popularizēt Rīgas domi, strādājot tās preses dienestā.

Visu šo izmaiņu cēlonis, visticamāk, varētu būt līdz šim nemainīgais Dienas zaudējumu apmēra pieaugums vismaz kopš 2008. gada. Pēdējo pāris gadu laikā laikraksta izdevēji ir uzturējuši tā maksātspēju, ieguldot 3,5 miljonus latu, bet tas nav apturējis uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa parādu pieaugumu.

S. Ancupovs jau ir publiski atzinis, ka viņam esot jārealizē ideja par finanšu optimizāciju. Tālāk sekoja atruna, ka tas nedrīkstot notikt uz radošo (rakstošo) cilvēku rēķina. S. Ancupovam esot pozitīva, nevis negatīva programma kādam kaut ko atņemt. Dienas izdevumi izmantošot savu potenciālu un pārliecināšot sabiedrību, ka nav piesaistīti nevienam politiskajam grupējumam. Iepriekš G. Bojārs bija deklarējis pavērsienu no valsts struktūru uz sociālo procesu izpēti un aprakstīšanu. Pēc viņa teiktā tagad arī tas paliek spēkā, kaut arī S. Ancupova un Dz. Zaļūkšņa piesaistīšana redakcijas vadīšanai nav viņa izvēle.

Svarīgākais