Visā valstī sāk degt meži
Sauss laiks, plus 30 grādi ēnā un pīpējoši atpūtnieki ir meža ugunsgrēkiem izcili labvēlīgi apstākļi. Slapjajā pavasarī tie izpalika, bet tagad visur deg ar jaunu sparu.
Kopš gada sākuma visā valstī reģistrēti 230 meža ugunsgrēku. Tas ir reizes septiņas mazāk nekā pērn. Arī platība pagaidām nav liela – 76 hektāri.
Valsts meža dienesta pārstāvis Edijs Leišavnieks skaidro, ka par mazajiem cipariem paldies jāsaka ieilgušajam pavasarim – lielie kūlas ugunsgrēki notika laikā, kad mežā vēl bija sniegs, tādējādi kokus uguns neskāra. Taču jūnijā degšana atsākās, un pašlaik valdošais karstums ir labvēlīgs arvien jauniem ugunsgrēkiem. Pagājušajās brīvdienās reģistrēti jau 10. Lielākais plosījās starp Kuldīgu un Rendu, ārkārtīgi grūti pieejamā vietā. "Mēs ar saviem vecajiem gaziem tur mēģinājām iebraukt un vienkārši noslīkām." Tālāk ūdeni dzēšanai veda Latvijas valsts mežu cilvēki savos džipos. Strādāt nācās divas dienas, jo ugunij labpatīk palodāt pa četrus piecus centimetrus biezo kūdras kārtiņu. Ja vēl tā tiek zem kāda celma, apdzēst ir ļoti grūti. Kopumā izdega septiņi hektāri. Ugunsgrēka iemesls – tradicionālā neuzmanība ar uguni.
Ar sērkociņiem nedrīkst
Rīgas reģiona virsmežniecības darbinieks Dzintars Rozens norāda, ka brīdinājums Esiet uzmanīgi ar uguni mežā būtu jāmaina pret aizliegumu ienest mežā sērkociņus.
Standarta iemesls ugunsgrēkam ir zemē nomests izsmēķis. Virsmežzine Maiga Pikšena uzsver, ka lielākie grēkāži ir sēnēs un ogās iebraukušie pilsētnieki. Laucinieki zina, ka cigarete ļoti rūpīgi jānodzēš. Savukārt pilsētnieki, pieraduši mest nenodzēstu smēķa galu uz asfalta, tāpat arī dara mežā.
Atsevišķa kategorija ir ļaunprātīgākas dedzināšanas. Mežinieki izcirtumu malās krāmē milzīgas zaru kaudzes, kam pirms šķeldošanas jāapžūst. Neilgā laika posmā jau nosvilušas 13, tai skaitā pie Siguldas šosejas Garkalnē. Puikām nagi niez. Edijs Leišavnieks bažīgi noteic, ka tagad ļoti būtu derējis divu dienu lietus. Taču sinoptiķi viņu iepriecināt negrasās. Viņi iepriecina atpūtniekus.
Torņos cilvēku pietiek
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem labi, ka vismaz ugunsnovērošanas torņos cilvēku pietiek. Liesajiem laikiem minimālā alga ir pietiekama, lai cilvēki būtu ar mieru 30 grādos 12 stundas sēdēt mazā būdiņā vairāku desmitu metru augstumā. Pietiek arī šoferu, taču pamatīgas problēmas ir ar tehniku. Rēķinoties ar to, ka no nākamā gada 1. janvāra mežu dzēšanu savā pārziņā pārņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, mežinieki savu lielo automašīnu parku nav atjaunojuši, pirkuši vien mazos džipus. Vecie GAZ markas autiņi turas kopā uz dievvārdiem un pašu šoferu prasmēm no trim nekustamiem graustiem salikt kopā vienu, kas brauc.
Lauž iepriekš panākto
Tāpēc mežinieki pavisam nesen piedzīvoja šoku, uzzinot, ka Iekšlietu ministrija lauž iepriekš panākto vienošanos. Valsts sekretāru sanāksmē jau skatīti grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā. Faktiski grozījums ir tikai viens – svītrot normu, kas paredz mežu dzēšanas funkciju nodot ugunsdzēsējiem. Jāatgādina, ka jau gadiem šo bīstamo pienākumu veic mazatalgoti un neprofesionāli sezonas darbinieki, kurus valsts ik gadu pavasarī paņem darbā un pēc tam rudenī atkal izmet. Iekšlietu ministres padomniece Viktorija Šembele skaidro, ka iepriekš bija plānots, ka līdz ar jaunu funkciju ugunsdzēsēji saņems arī naudu investīcijām. Tā kā naudas nav, funkcija paliek, kur tā bijusi. "Šobrīd VUGD nav spējīgs kvalitatīvi pildīt šo uzdevumu," skaidro padomniece. Tātad meži arī turpmāk tiks dzēsti tikpat nekvalitatīvi kā līdz šim – pārsvarā ar divdesmitgadīgiem gaziem kaut kā salasītu vāji ekipētu amatieru izpildījumā.