"ABLV" procesā zaudēts gabaliņš suverenitātes

Valdības rīkojums saskaņot ABLV bankas klientu izvērtēšanas metodoloģiju ar vārdā nenosauktiem starptautiskajiem sabiedrotajiem ir pretrunā likumam, kas pašu problēmas liek risināt pašu iestādei. Konkrēti, ir pārkāpta Finanšu kapitāla un tirgus komisijas neatkarība.

Ja valdība uzskata, ka par bankas likvidāciju ne tikai jāatskaitās amerikāņiem, bet arī jāprasa viņiem atļauja par likvidācijas metodēm, tad tas vispirms būtu jāraksta likumā. Ka šajā jomā Latvija atdāvina savu suverenitāti stratēģiskajiem partneriem. Taču likumā ir ierakstīts pavisam kas cits.

Pārkāpta FKTK autonomija

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 2. pants noteic pilnīgu iestādes autonomiju: «Komisija patstāvīgi pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros, veic tai ar likumu noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi. Neviens nav tiesīgs iejaukties komisijas darbībā, izņemot tās institūcijas un amatpersonas, kurām šādas tiesības ir noteiktas likumā.» Komisija atskaitās Saeimai, Finanšu ministrijai, sadarbojas ar Latvijas Banku un nepieciešamības gadījumā ar tiesām. Taču likumā nav minēta ne ASV vēstniecība, ne amerikāņu uzņēmums Kroll, kas tagad ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta ziņu piesaistīts ABLV bankas likvidācijas kontrolei. Regulatora neatkarība likumā noteikta, lai tādējādi aizsargātu noguldītāju intereses un vienlaikus valsts finanšu stabilitāti. ABLV gadījums ir kļuvis par nopietnu pārbaudījumu valdības izpratnei par tiesiskumu. Tā secina viena no bankas likvidatorēm - advokātu biroja Sorainen partnere Eva Berlaus.

«Partneriem» nekādas atbildības

ABLV aktīvu apjoms šobrīd ir ap 2,4 miljardiem eiro. Situācijā, kad Latvijai patiešām nav pieredzes brīvprātīgā tik lielu banku likvidācijā, kompetentu ārvalstu ekspertu piesaiste ir attaisnojama - lai smeltos labāko pieredzi un praksi. Taču ne galavārda atdošana. Un te riski ir vairāki. Pirmkārt, var tikt kavēts likvidācijas process, jo šiem mistiskajiem partneriem neviens Latvijas likums neuzliek pienākumu iekļauties kādos termiņos. Viņiem var arī nebūt vēlmes uzņemties atbildību par saviem lēmumiem. Sliktākajā gadījumā šie partneri var vispār nedot saskaņojumu izstrādātajai metodoloģijai, un ko tad? Neturpināt likvidāciju? «Šādi būtiski tiek palielināti visi procesā esošie riski,» norāda advokāte. Te jāatgādina, ka sabiedrotie nemaz nevēlas, lai bankas likvidācijas process noritētu tiesiski atbilstoši Latvijas interesēm. Neatkarīgā jau vēstīja, ka valdībai pa visiem diplomātiskajiem un nemaz ne diplomātiskajiem kanāliem ir nodota pusoficiāla vēsts, kas ir jāizdara ar ABLV banku. Proti, abi tās īpašnieki jāieliek cietumā un jāpārņem bankas likvidācija, lai pēc tam brīvāk rīkotos pēc sabiedroto ieskatiem. Pagaidām scenārijs par likvidācijas formas maiņu no pašlikvidācijas uz piespiedu likvidāciju oficiāli apspriests netiek. Taču naudas izmaksa lielajiem kreditoriem kavējas.

Neesam to pelnījuši

Pašlaik valsts garantēto atlīdzību caur banku Citadele saņem tie noguldītāji, kuriem ABLV bankā bija mazāk par 100 000 eiro. Atlīdzībās izmaksāti 388,356 miljoni eiro. Naudu saņēmuši 12 334 klienti jeb 56,8% no kopējā klientu skaita. Savukārt 3300 kreditoru, kam ABLV noguldīts vairāk par 100 000 eiro, turpina gaidīt savu un savas naudas izvērtēšanu. Precīzāk, metodoloģiju, ar kādu tiks pārbaudīta viņu atbilstība naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas un dažādu sankciju sarakstu ierobežojumiem. Kad tieši amerikāņiem labpatiks apstiprināt Latvijas iestāžu izstrādāto metodoloģiju, neviens pateikt nevar, un, kā atzīst likvidatore Eva Berlaus, ir kreditori, kas jau sāk kļūt nepacietīgi. Tas, savukārt, var rezultēties ar tiesvedībām, jo klientu vidū ir daudzi lieli uzņēmumi, kas spējīgi nolīgt labus juristus. Likvidācijas sākumposmā naudas izmaksa tika solīta uz šā gada sākumu, pat uz pērno decembri, bet šobrīd izskatās, ka klienti pie savas naudas vēl ilgi netiks, jo likvidatori apsolījuši sākt maksāšanu tikai pēc klientu izvērtēšanas metodoloģijas apstiprināšanas. Un jautājums, vai vispār tiks. Teorētiski secībai jābūt tādai - banka ziņo par aizdomīgu klientu, bet Kontroles dienests tālāk noskaidro, vai naudas izcelsme ir legāla. Ja nav, tad nauda jānacionalizē, bet blēži jāsūta uz cietumu. Taču Kontroles dienests kliedz, ka nav spējīgs izkontrolēt vienlaikus tik daudzus bankas klientus un tik lielu naudas masu, tāpēc pašlaik piedāvāto metodoloģiju brāķē.

Visi šie notikumi turpina diskreditēt mūsu valsti, tās finanšu un banku sistēmu. Latvijas reputācija tiek bojāta.