Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde jau šonedēļ, proti, ceturtdien, 24. janvārī varētu lemt par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai, informēja komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).
Viņa arī pieļāva, ka Juraša jautājumu varētu izskatīt ceturtdienas plenārsēdē.
Kā liecina informācija Saeimas mājaslapā, Mandātu komisija ceturtdien pulksten 8.15 rīkos slēgto sēdi.
Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe aģentūrai LETA apliecināja, ka ar minēto ierosinājumu Saeimā vērsies Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns.
Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Jau ziņots, ka ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kalnmeiers sacīja, ka prokuratūra ir pārliecināta, ka pret Jurašu var sākt kriminālvajāšanu.
Savukārt Jaunā konservatīvā partija savā sociālā tīkla "Twitter" lapā ir ievietojusi paziņojumu, ka šodien pulksten 14 partijas frakcijas telpā Torņu ielā 3/5 notiks preses konference, kurā Jurašs, kopā ar partijas biedriem Jāni Bordānu un Jutu Strīķi informēs par sākta kriminālprocesa apstākļiem.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, pēc Juraša stāstītā, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts šogad 11. septembrī.
Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017. gada 15. jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.