Latvijas iedzīvotājiem vājas zināšanas par pacientu tiesībām

Latvijas iedzīvotāju zināšanas par pacientu tiesībām ir vājas, secināts pētījumā par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Komentējot pētījuma rezultātus, viena no tā veicējiem Aivita Putniņa norādīja, ka tieši pacienta tiesību pārzināšana un izmantošana Latvijā ir problemātiska. Ienākumu nevienlīdzība, veselības izglītība un dzimumu līdztiesības situācija apdraud iedzīvotāju Satversmē garantētās tiesības uz veselības aprūpi, norādīja Putniņa.

Pētījumā atklājies, ka 51% iedzīvotāju, turklāt lielākā daļa daļēji, atzīst, ka pārzina pacienta tiesības, bet tikai trešdaļa jeb 36% iedzīvotāju un lielākā daļa daļēji zinātu, kur sūdzēties par nekvalitatīvu pakalpojumu.

Putniņa norādīja, ka vislabāk savas pacientu tiesības pārzina sievietes, savukārt slikti veselības aprūpes sistēmā orientējas jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Putniņa norādīja, ka problemātiska ir arī iedzīvotāju informētība par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Latvijā 57% iedzīvotāju norāda, ka zina, kur par tiem atrast informāciju, turklāt tikai 21% ir pilnīgi pārliecināti, kur atrast informāciju. Tikmēr ar informācijas funkcionalitāti apmierināti 47% cilvēku, bet tikai 18% ir pilnībā apmierināti. Trešdaļa jeb 36% norāda, ka zina, kā šo informāciju pielietot ātrāk saņemamā pakalpojuma atrašanai.

Pētījuma autori norāda, ka Latvijā nepieciešama pacientu tiesību aizsardzības institūcija jeb ombuds, kas aktīvi stiprinātu šo tiesību jomu. "Pētījuma dati uzrāda iedzīvotāju vāju informētību par savām tiesībām un nespēju tās aizstāvēt pārkāpšanas gadījumā. Īpaši jūtīgi šai ziņā ir vecāka gadagājuma iedzīvotāji, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, zemāku izglītības līmeni, sliktāku veselību un tādiem veselības traucējumiem, kas apgrūtina ikdienas dzīvi," pausts pētījumā.

Politikas veidotājiem ieteikts arī uzlabot ar valsts sniegtajiem pakalpojumiem saistītās informācijas pieejamību un funkcionalitāti, ņemot vērā dažādās vecumu grupu vajadzības un sapratnes līmeņus.

Tāpat pētījuma autori norāda, ka šis pētījums atspoguļo vien problēmu, un nepieciešama tālāka izpēte, kāpēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) sniegto informāciju izmanto tik zems īpatsvars respondentu un kāds informatīvais atbalsts tiek sagaidīts.

Veselības ministrija (VM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško pēc pētījuma prezentācijas sacīja, ka VM priekšā liels darbs pie pacientu informēšanas. Turklāt viņa uzsvēra, ka informēšanai jānotiek ne tikai caur ministriju un NVD, bet arī caur ģimenes ārstiem, kuriem pacienti uzticas visvairāk.

Mūrmane-Umbraško norādīja, ka pētījums apliecina, ka jauniešu zināšanas par veselības aprūpi ir sliktas, kas apliecina, ka veselības mācība skolās ir ļoti svarīga un pilnveidojama.

Pētījumā tapšanas laikā tika aptaujāti 3040 respondenti, kuri atbildēja uz detalizētiem jautājumiem savās dzīvesvietās. Aptaujas tika veiktas pērn no augusta līdz oktobrim.

Kā ziņots, pēc NVD pasūtījuma pētnieku grupa noskaidrojusi Latvijas iedzīvotāju, kuri pēdējā gada laikā Latvijā saņēmuši valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, viedokli par sniegtu pakalpojumu kvalitāti. Piemēram, pētījumā secināts, ka pacienti visaugstāk vērtē Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta mediķu un ārstu speciālistu sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat augsts vērtējums ir arī ģimenes ārstu darbam.

Vienlaikus arī secināts par nepieciešamajiem uzlabojumiem, piemēram, plašāku informācijas pieejamību par veselības aprūpes pakalpojumiem un pacientu tiesībām.