NRA pēta, cik daudz ik gadu Latvijā tērē ierēdņu apmācībām un ko viņi apgūst
 
©Pixabay

Ministrijas apmācībām pērn tērējušas vairāk nekā 180 tūkstošus eiro, apmācot savus darbiniekus IT gudrībās, pilnveidojot viņu svešvalodu prasmes, iepazīstinot ar stresa menedžmentu. Ķermeņa skenēšanas meditācijas, gumijlēkšanas vai spēles ar nakšņošanu viesu namā neesot bijis.

Sabiedrības sašutumu izpelnījās ziņa par valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem organizētajiem apzinātības treniņiem, kas izmaksāja teju 7000 eiro. Valsts kanceleja skaidro, ka apzinātības treniņi bija viena no augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas aktivitātēm, kas ietilpst attiecīgā Eiropas Sociālā fonda projektā un arī lielākoties tiek segta no šā fonda līdzekļiem. Apzinātības treniņos iespēja piedalīties tika piedāvāta aptuveni 180 augstākā līmeņa vadītājiem no 71 iestādes.

Ekrānšāviņš

Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma ilgst vairāk nekā sešus gadus. Tās kopējās izmaksas ir 926 094 eiro, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 787 180 eiro (85%), bet valsts budžeta finansējums - 138 914 eiro (15%). Savukārt apzinātības treniņu kopējās izmaksas ir 6750 eiro, ko veido līgums ar SIA Integrālās izglītības institūts - I3 un līgums ar SIA Totari. Šajos treniņos, kā raksta Latvijas Avīze, ierēdņi apguvuši sevis atrašanu, pamošanos, ķermeņa skenēšanas meditāciju.

Stresa menedžments un arābu valoda

Aptaujājot ministrijas, Neatkarīgā secināja, ka tik eksotiskas mācības kā ķermeņa skenēšana vai tik ekstrēmas kā gumijlēkšana (tā savulaik atsevišķus savus darbinieks trenēja Latvijas Banka) tās saviem darbiniekiem nav organizējušas.

Mācībās lielākoties apgūtas informāciju tehnoloģiju (IT) un grāmatvedības gudrības, svešvalodas, kā arī zināšanas saistībā ar grozījumiem normatīvajos aktos.

Svešvalodu apguvē populārākā ir angļu valoda, taču Ārlietu ministrija saviem darbiniekiem organizējusi arī krievu un arābu valodu apguvi. Savukārt diplomātiem pirms pārcelšanas darbā Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs tika nodrošināta dalība dāņu, zviedru, vācu, japāņu, poļu, ķīniešu, itāļu, čehu, igauņu un spāņu valodu kursos Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, Gētes institūtā, kā arī svešvalodu mācību centros Nordisk, Skrivanek, Polyglot un Gengo. Kopumā svešvalodas apguvei ministrija ir ieguldījusi 9700 eiro, apmācot 61 darbinieku.

Vairāku ministriju darbinieki tāpat apguvuši IT gudrības, piemēram, darbu ar Microsoft Word, ar Exel tabulām, infografiku un prezentāciju veidošanu, to modernu vizualizāciju.

Tāpat vairāku ministriju darbinieki izmantojuši Valsts administrācijas skolas organizētās mācības par stresa menedžmentu un konfliktsituāciju menedžmentu.

Kultūras ministrijas 68 ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī daļai Kultūras ministrijas padotības iestāžu darbinieku bijusi iespēja papildināt zināšanas un prasmes ne tikai IT, grāmatvedības jomās un papildināt svešvalodas zināšanas, bet arī piedalīties mācībās Konflikts kā iespēja un sabiedrotais, Pasākumu organizēšana, Efektīva komandas sadarbība, Komunikācijas problēmas darbā: iemesli un risinājumi, Paaudžu atšķirības darbavietā: konflikts vai iespēja?, Personīgās efektivitātes psiholoģija, Efektīva komunikācija ar klientu, Starpkultūru etiķete un komunikācija, Komunikācijas kompetence: kā sarunāties, saprasties un sadarboties, Dizaina domāšana, Neatkarīgajai atklāja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Ārlietu ministrija (ĀM) saviem darbiniekiem pērn organizējusi bezmaksas mācības, stažēšanos, pieredzes apmaiņu u. tml., kur kā lektori tiek aicināti pieredzējuši ministrijas darbinieki vai bijušie diplomāti. Tiek organizētas arī informatīvas bezmaksas atklātās lekcijas visiem ministrijas darbiniekiem par aktuāliem starptautisko attiecību jautājumiem. Piemēram, 2018. gadā notika lekcijas par Tuvo Austrumu politiku, Krievijas ārpolitiku, starptautiskajām un Latvijas Republikas nacionālajām sankcijām.

Tēriņi atšķiras vairāk nekā 20 reižu

Visvairāk līdzekļu darbinieku izglītošanai pērn tērējusi Finanšu ministrija (vairāk nekā 65 tūkstošus eiro), vismazāk - Satiksmes ministrija (nepilnus 3000 eiro).

2018. gadā Finanšu ministrijas (FM) darbinieku kvalifikācijas celšanai izlietots finansējums 65 154 eiro apmērā (vidēji 160 eiro darbiniekam).

«2018. gadā būtiski bija ieviest fizisko personu datu aizsardzības regulu un, lai to nodrošinātu, organizētas mācības par šo tēmu, kurās piedalījās 160 ministrijas darbinieku. 60 ministrijas darbinieku apmeklēja treniņkursu, lai pilnveidotu prasmi veidot efektīvu komunikāciju un mērķtiecīgu, uz rezultātu orientētu pieeju pienākumiem darba vidē. 40 zemākā līmeņa vadītājiem īstenota attīstības programma, sniedzot vadītājiem nozīmīgas prasmes un rīkus, kā efektīvi vadīt savas komandas un sasniegt izcilus rezultātus,» Neatkarīgajai skaidro FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.

Tāpat ministrijas darbiniekiem organizētas arī mācības angļu valodas zināšanu paaugstināšanai, FM darbinieki piedalījušies mācībās par IT instrumentu efektīvāku izmantošanu, semināros par publiskā iepirkuma organizēšanu (likumdošana, piemērošana, e-iepirkums), semināros par revīziju un auditu, tiesību normu piemērošanu un tiesu praksi (administratīvais process). Organizētas arī mācības, lai mazinātu darbinieku veselībai kaitīgos darba vides riska faktorus.

Satiksmes ministrija, iztērējot 20 reižu mazāk naudas, darbiniekiem nodrošināja, piemēram, angļu valodas (diplomātiskā angļu valoda, lietišķā sarakste angļu valodā, prezentēšanas prasmes angļu valodā, īsais angļu valodas gramatikas nostiprināšanas kurss), franču valodas apguvi, grāmatvedības kursus, kā arī iestāžu un personāla vadības kursus (Publisko iepirkumu organizēšana atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 9. pantam, e-dokumentu juridiskie aspekti, elektronisko dokumentu likuma normu tiesiskā un praktiskā pielietošana, vispārīgā datu aizsardzības regula, praktiskie jautājumi un uzņēmumā veicamās izmaiņas, Administratīvais process iestādē, darba devēju tiesības un pienākumi OVP, attīstības plānošanas dokumentu ietekmes izvērtēšana, personāla vadība).

Turklāt vairākas ministrijas, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, atzīmēja, ka pērn nav izlietojušas visus apmācībām paredzētos līdzekļus, tādējādi ietaupot budžeta līdzekļus.

Mācību pasākums ar spēlēm un nakšņošanu

Portāls pietiek.com vēsta par ierēdņu mācībām, kuru laikā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki spēlēja simulācijas spēli. Pietiek.com publicējis kāda lasītāja vēstuli, kurā aprakstīts, kā pagājušā gada 8.-9. novembrī VID Nodokļu pārvaldes darbiniekiem viesnīcā Arkadia (Apšuciemā Engures pagastā Engures novadā) tika organizēts divu dienu saliedēšanas pasākums, kas oficiāli nosaukts par Vienotā moduļa mācību pasākumu - uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes simulācijas spēli «Prezidents», iesaistot Valsts administrācijas skolu. Šādu spēli piedāvā Nordic Training International, kura mājaslapā ir rakstīts, ka spēle ilgst trīs dienas un šajā laikā dalībnieki izspēlē sešus gadus valsts un biznesa dzīvē dažādās biznesa un valsts struktūru lomās. Rezultātā tiek iegūta pieredzē bāzēta izpratne par to, kā strādā biznesa struktūras un kā tiek pieņemti biznesa lēmumi; pieredzē bāzēta izpratne par uzņēmējdarbības vidi; pieredzē bāzēta izpratne par to, kā strādā valsts struktūras un kā notiek politiskie procesi valstī; efektīva risinājumu domāšanas stratēģija; izrāviens domāšanā.