Latvijā adopcija netiek veicināta sistēmiski, šādu viedokli pauda atbalsta programmas "Plecs" stratēģiskais vadītājs Jānis Erts.
Viņš norādīja, ka adopcijas pieteikumu skaits pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, samazinājies nav, tomēr ir vairāki iemesli, kāpēc adoptētāju ģimenēs nonāk mazāk bērnu. Piemēram, no juridiski brīvajiem bērniem, kas joprojām uzturas sociālās aprūpes iestādēs, lielākoties palikuši pusaudži un bērni no daudzbērnu ģimenēm, kurus adoptētāji ģimenēs uzņem kūtrāk. Savukārt zīdaiņi un mazie bērni, tiekot izņemti no bioloģiskajām ģimenēm, nonāk audžuģimenēs, bet nākamais solis - adopcija - netiek sistēmiski veicināta, uzskata Erts.
Viņaprāt, vēl viena problēma ir, ka atšķirībā no audžuģimenēm, adoptētāji un aizbildņi nesaņem atbalstu pakalpojumu un speciālistu ziņā, un tas neesot motivējoši. Šī iemesla dēļ "Pleca" mentoru programma aptver visas ģimenes, kas uzņēmušas bērniņu. Erts uzsvēra, ka mentors ir pieejams neatkarīgi no statusa, kādu ģimene ieguvusi, un tas ir pirmais reālais atbalsts, kuru pēc bērna nonākšanas ģimenē saņem arī adoptētāji un aizbildņi.
Pēc Erta paustā, viens no "Pleca" šī gada mērķiem, kas vērsts uz ilgtermiņa risinājumu, ir ieviest tā saucamo vaučeru sistēmu, proti, katra ģimene, kas uzņem bērnu, var izmantot noteiktu summu pakalpojumu veidā. "Tas potenciālajiem vecākiem nostabilizēs pārliecību, ka katram bērnam Latvijā pieejams atbalsts, turklāt to var izmantot brīdī, kad tas konkrētajam bērnam vajadzīgs - uzreiz vai pēc vairākiem gadiem," sacīja "Pleca" pārstāvis.
Pēc viņa domām, salīdzinot ar milzīgajām summām, kuras valsts un katra pašvaldība tērē bērniem aprūpes iestādēs, vaučeru sistēma ir mērķtiecīgāka, proti, precīzi vērsta uz konkrēta bērna vajadzībām neatkarīgi no statusa, kāds piešķirts ģimenei, turklāt prasa mazāku finanšu ieguldījumu.
Erts uzsvēra, ka bērna interesēs ir ilgtermiņa aprūpe ģimenē, un, nesniedzot reālu atbalstu, pietiekamu adoptētāju skaitu nebūs iespējams gūt.
Jau ziņots, ka pērn kopumā Latvijā adoptēts 151 bērns, kas ir par 44 bērniem jeb vairāk nekā piektdaļu mazāk nekā gadu iepriekš.
Kā liecina LM apkopotā informācija, no pērn adoptētajiem bērniem 49 bērni tika adoptēti uz ārzemēm, kas ir par 19 bērniem mazāk, savukārt Latvijas iedzīvotāji adoptējuši par 25 bērniem mazāk jeb 102 bērnus.
Arī pērn Latvijas iedzīvotāji izvēlējušies adoptēt gados jaunākus bērnus, jo 93 no 102 adoptētajiem bērniem ir vecumā līdz desmit gadiem, bet tikai deviņi - no desmit līdz 18 gadiem.
Savukārt uz ārvalstīm adoptēti 32 bērni no desmit gadu vecuma, bet gandrīz uz pusi mazāk jeb 17 bērni adoptēti vecumā līdz desmit gadiem.